Psalmi 89
1 Etana, Ezraka dēla, pamācība. Es dziedāšu no Tā Kunga žēlastības mūžīgi un darīšu zināmu Viņa patiesību ar savu muti līdz radu radiem.
Poučna pjesma. Ezrahijca Etana. O ljubavi Jahvinoj pjevat ću dovijeka, kroza sva koljena vjernost ću tvoju naviještati.
2 Jo es saku: “Mūžīga žēlastība uzcelta debesīs; tur Tu piestiprini Savu patiesību.”
Ti reče: “Zavijeke je sazdana ljubav moja!” U nebu utemelji vjernost svoju:
3 “Es esmu derību derējis ar Savu izredzēto, Es Dāvidam, Savam kalpam, esmu zvērējis.
“Savez sklopih s izabranikom svojim, zakleh se Davidu, sluzi svome:
4 Es apstiprināšu tavu dzimumu mūžīgi un uztaisīšu tavu goda krēslu līdz bērnu bērniem.” (Sela)
tvoje potomstvo održat ću dovijeka, za sva koljena sazdat ću prijestolje tvoje.”
5 Par to debesis slavē, ak Kungs, Tavus brīnumus, ir Tavu patiesību tai svētā draudzē.
Nebesa veličaju čudesa tvoja, Jahve, i tvoju vjernost u zboru svetih.
6 Jo kas ir debesīs Tam Kungam līdzīgs? Kas ir kā Tas Kungs starp Dieva bērniem?
TÓa tko je u oblacima ravan Jahvi, tko li je Jahvi sličan među sinovima Božjim?
7 Tas stiprais Dievs ir ļoti bijājams to svēto draudzē un bīstams pār visiem, kas ir ap Viņu.
Bog je strahovit u zboru svetih, velik i strašan svima oko sebe.
8 Kungs, Dievs Cebaot, kas ir tāds kā Tu, tāds varens, ak Kungs! Un Tava patiesība ir ap Tevi.
Jahve, Bože nad Vojskama, tko je kao ti? Silan si, Jahve, i vjernost te okružuje.
9 Tu valdi pār grezno jūru; kad viņas viļņi ceļas, tad Tu tos klusini.
Ti zapovijedaš bučnome moru, obuzdavaš silu valova njegovih;
10 Tu satrieci Rahabu kā nokautu, Tu izkaisi Savus ienaidniekus ar Savu vareno elkoni.
ti sasječe Rahaba i zgazi, snažnom mišicom rasu dušmane svoje.
11 Tev pieder debesis, arī zeme Tev pieder; zemes virsu un viņas pilnumu Tu esi radījis.
Tvoja su nebesa i tvoja je zemlja, zemljin krug ti si sazdao i sve što je na njemu;
12 Ziemeli un dienasvidu tu esi radījis; Tābors un Hermons gavilē par Tavu vārdu.
sjever i jug ti si stvorio, Tabor i Hermon kliču imenu tvojemu.
13 Tev ir spēcīgs elkonis, stipra ir Tava roka un augsta Tava labā roka.
Tvoja je mišica snažna, ruka čvrsta, desnica dignuta.
14 Taisnība un tiesa ir Tava valdības krēsla pamati, žēlastība un patiesība iet Tavā priekšā.
Pravda i Pravednost temelj su prijestolja tvoga, Ljubav i Istina koračaju pred tobom.
15 Svētīgi tie ļaudis, kas māk gavilēt; ak Kungs, tie staigā Tava vaiga gaišumā.
Blago narodu vičnu svetom klicanju, on hodi u sjaju lica tvojega, Jahve,
16 Par Tavu vārdu tie priecājās vienmēr un caur Tavu taisnību tie ir paaugstināti.
u tvom se imenu raduje svagda i tvojom se pravdom ponosi.
17 Jo Tu esi viņu stipruma rota, un caur Tavu labprātību Tu mūsu ragu paaugstini.
Jer ti si ures moći njegove, po tvojoj milosti raste snaga naša.
18 Jo mūsu priekšturamās bruņas ir no Tā Kunga, un no Israēla Svētā ir mūsu ķēniņš.
Jer Jahve je štit naš, Svetac Izraelov kralj je naš.
19 Citkārt Tu runāji caur parādīšanu Savam svētam un sacīji: Es esmu vienam varenam palīgu sniedzis, Es esmu paaugstinājis vienu izredzētu no tiem ļaudīm.
Nekoć si u viđenju govorio pobožnima svojim: “Junaku stavih krunu na glavu, izabranika iz naroda izdigoh;
20 Es Dāvidu, Savu kalpu, esmu atradis, ar Savu svēto eļļu Es to esmu svaidījis.
nađoh Davida, slugu svoga, svetim ga svojim uljem pomazah,
21 Mana roka būs līdz ar to vienmēr, un Mans elkonis viņu spēcinās;
da ruka moja svagda ostane s njime i moja mišica da ga krijepi.
22 Ienaidnieks viņu nevajās un ļaundaris viņu nespaidīs.
Neće ga nadmudriti dušmanin, niti oboriti sin bezakonja.
23 Bet Es satriekšu viņa pretiniekus viņa priekšā un sadauzīšu viņa ienaidniekus.
Razbit ću pred njim protivnike njegove, pogubit ću mrzitelje njegove.
24 Un Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un viņa rags caur Manu vārdu taps paaugstināts.
Vjernost moja i dobrota bit će s njime i u mome imenu rast će mu snaga.
25 Un Es viņa roku likšu līdz jūrai, un viņa labo roku līdz tām lielupēm.
Pružit ću njegovu ruku nad more, do Rijeke desnicu njegovu.
26 Viņš Mani piesauks: Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas patvērums.
On će me zvati: 'Oče moj! Bože moj i hridi spasa mojega.'
27 Un Es viņu iecelšu par to pirmdzimušo, par to visaugsto starp tiem ķēniņiem virs zemes.
A ja ću ga prvorođencem učiniti, najvišim među kraljevima svijeta.
28 Savu žēlastību Es viņam turēšu mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīga.
Njemu ću sačuvati dovijeka naklonost svoju i Savez svoj vjeran.
29 Es viņam došu dzimumu mūžīgi un darīšu viņa goda krēslu kā debesu dienas.
Njegovo ću potomstvo učiniti vječnim i prijestolje mu kao dan nebeski.
30 Bet kad viņa bērni Manu bauslību atstās un Manās tiesās nestaigās;
Ako li mu sinovi Zakon moj ostave i ne budu hodili po naredbama mojim,
31 Kad tie Manus likumus sagānīs un Manus baušļus neturēs;
ako li prestupe odredbe moje i ne budu čuvali zapovijedi mojih;
32 Tad Es viņu pārkāpumus piemeklēšu ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem.
šibom ću kazniti nedjelo njihovo, udarcima ljutim krivicu njihovu,
33 Bet Savu žēlastību Es no viņa neatraušu un Savu patiesību Es neaizliegšu.
ali mu naklonosti svoje oduzeti neću niti ću prekršiti vjernosti svoje.
34 Es Savu derību nesagānīšu un, ko Manas lūpas runājušas, to Es nepārgrozīšu.
Neću povrijediti Saveza svojega i neću poreći obećanja svoga.
35 Vienu lietu pie Savas svētības Es esmu zvērējis: tiešām, Es Dāvidam nemelošu.
Jednom se zakleh svetošću svojom: Davida prevariti neću:
36 Viņa dzimums būs mūžīgi, un viņa goda krēsls manā priekšā kā saule.
potomstvo će njegovo ostati dovijeka, prijestolje njegovo preda mnom kao sunce,
37 Viņš būs mūžīgi stiprs kā mēnesis un būs pastāvīgs, kā tas liecinieks padebešos. (Sela)
ostat će dovijeka kao mjesec, vjerni svjedok na nebu.”
38 Bet nu Tu viņu esi atstūmis un atmetis, Tu esi apskaities pret Savu svaidīto.
A sada ti ga odbi i odbaci, silno se razgnjevi na pomazanika svoga.
39 Tu Sava kalpa derību esi iznīcinājis, viņa kroni Tu esi nometis zemē.
Prezre Savez sa slugom svojim i krunu njegovu do zemlje ponizi.
40 Tu esi salauzis visus viņa mūrus, viņa stiprās pilis Tu esi licis drupās.
Razvali sve zidine njegove, njegove utvrde u ruševine baci.
41 Visi, kas iet garām, viņu aplaupa; viņš saviem kaimiņiem ir palicis par apsmieklu.
Pljačkaju ga svi što naiđu, na ruglo je susjedima svojim.
42 Tu paaugstināji viņa spaidītāju labo roku, Tu iepriecināji visus viņa ienaidniekus.
Podiže desnicu dušmana njegovih i obradova protivnike njegove.
43 Arī viņa zobena asmeni Tu esi atņēmis un neesi licis viņam pastāvēt karā.
Otupi oštricu mača njegova, u boju mu ne pomože.
44 Tu viņa glītumam licis mitēties un nogāzis zemē viņa goda krēslu.
Njegovu sjaju kraj učini, njegovo prijestolje na zemlju obori.
45 Tu esi paīsinājis viņa jaunības dienas, Tu viņu apsedzis ar kaunu. (Sela)
Skratio si dane mladosti njegove, sramotom ga pokrio.
46 Cik ilgi, ak Kungs, Tu gribi pilnīgi apslēpties, un cik ilgi Tava bardzība degs kā uguns?
TÓa dokle ćeš, Jahve? Zar ćeš se uvijek skrivati? Hoće li gnjev tvoj k'o oganj gorjeti?
47 Piemini, kāds ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis?
Sjeti se kako je kratak život moj, kako si ljude prolazne stvorio!
48 Kurš cilvēks dzīvo, kas nāvi neredzēs? Kas savu dvēseli izglābs no kapa varas? (Sela) (Sheol h7585)
Tko živ smrti vidjeti neće? Tko će od ruke Podzemlja dušu sačuvati? (Sheol h7585)
49 Kungs, kur ir Tava senējā žēlastība, ko Tu Savā uzticībā Dāvidam esi zvērējis?
Gdje li je, Jahve, tvoja dobrota iskonska kojom se Davidu zakle na vjernost svoju?
50 Piemini, ak Kungs, Savu kalpu kaunu, ko es savā sirdī nesu, no visām pasaules tautām,
Sjeti se, Jahve, sramote slugu svojih: u srcu nosim svu mržnju pogana
51 Ka Tavi ienaidnieki nievā, ak Kungs, ka tie nievā Tava svaidītā pēdas.
s kojom nasrću dušmani tvoji, Jahve, s kojom nasrću na korake pomazanika tvoga.
52 Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen, Āmen.
Blagoslovljen Jahve dovijeka! Tako neka bude. Amen!
