Psalmi 88
1 Koraha bērnu dziesma, dziedātāju vadonim, ar stabulēm dziedama. Hemana, Ezraka dēla, pamācība. Kungs, Dievs, mans Pestītājs, es Tevi piesaucu dienām naktīm.
Gospode Bože, spasitelju moj, danju vièem i noæu pred tobom.
2 Lai nāk mana lūgšana Tavā priekšā, atgriez Savu ausi pie manas kliegšanas.
Nek izaðe preda te molitva moja, prigni uho svoje k jauku mojemu;
Jer je duša moja puna jada, i život se moj primaèe paklu. (Sheol h7585)
4 Es topu līdzināts tiem, kas bedrē nogrimst, es esmu kā vīrs, kam spēka nav.
Izjednaèih se s onima koji u grob odlaze, postadoh kao èovjek bez sile,
5 Pie tiem nomirušiem es esmu piešķirts, tā kā tie nokautie, kas kapā guļ, ko Tu vairs nepiemini, un kas no Tavas rokas ir atšķirti.
Kao meðu mrtve baèen, kao ubijeni, koji leže u grobu, kojih se više ne sjeæaš, i koji su od ruke tvoje daleko.
6 Tu mani esi licis visdziļākā bedrē, tumsībā un dziļumā.
Metnuo si me u jamu najdonju, u tamu, u bezdanu.
7 Tava bardzība mani spiež, Tu mani apbēdini ar visiem Saviem plūdiem. (Sela)
Oteža mi gnjev tvoj, i svima valima svojim udaraš me.
8 Manus draugus Tu esi licis tālu no manis, tiem Tu mani esi darījis par negantību: es esmu kā cietumā un nevaru tikt ārā.
Udaljio si od mene poznanike moje, njima si me omrazio; zatvoren sam, i ne mogu izaæi.
9 Mana acs īgst no bēdām, ak Kungs. Es Tevi piesaucu ikdienas, es izstiepju savas rokas uz Tevi.
Oko moje usahnu od jada, vièem te, Gospode, vas dan, pružam k tebi ruke svoje.
10 Vai tad Tu pie mirušiem darīsi brīnumus? Jeb vai aizmigušie celsies un Tev pateiksies? (Sela)
Eda li æeš na mrtvima èiniti èudesa? ili æe mrtvi ustati i tebe slaviti?
11 Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves vietā?
Eda li æe se u grobu pripovijedati milost tvoja, i istina tvoja u truhljenju?
12 Vai Tavus brīnumus tumsībā atzīs un Tavu taisnību tai zemē, kur neko vairs nepiemin?
Eda li æe u tami poznati èudesa tvoja, i pravdu tvoju gdje se sve zaboravlja?
13 Bet es Tevi piesaucu, Kungs, un mana lūgšana nāk agri Tavā priekšā.
Ali ja, Gospode, k tebi vièem, i jutrom molitva moja sreta te.
14 Kāpēc Tu atstūmi, Kungs, manu dvēseli un paslēpi Savu vaigu priekš manis?
Zašto, Gospode, odbacuješ dušu moju, i odvraæaš lice svoje od mene?
15 Es esmu bēdīgs un novārdzis no pašas jaunības, es ciešu Tavas briesmas, ka es gandrīz izmistu.
Muèim se i izdišem od udaraca, podnosim strahote tvoje, bez nadanja sam.
16 Tava bardzība iet pār mani, Tavas briesmas mani nospaida.
Gnjev tvoj stiže me, strahote tvoje razdiru me.
17 Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās visai(pilnīgi) mani apstāj.
Optjeèu me svaki dan kao voda, stežu me otsvuda.
18 Tu dari, ka draugi un tuvākie paliek tālu nost no manis; mani pazīstamie priekš manis apslēpjās.
Udaljio si od mene druga i prijatelja; poznanici moji sakrili su se u mrak.
