< Psalmi 88 >

1 Koraha bērnu dziesma, dziedātāju vadonim, ar stabulēm dziedama. Hemana, Ezraka dēla, pamācība. Kungs, Dievs, mans Pestītājs, es Tevi piesaucu dienām naktīm.
Canto. Salmo. Dei figli di Core. Al maestro del coro. Su «Macalat». Per canto. Maskil. Di Eman l'Ezraita. Signore, Dio della mia salvezza, davanti a te grido giorno e notte.
2 Lai nāk mana lūgšana Tavā priekšā, atgriez Savu ausi pie manas kliegšanas.
Giunga fino a te la mia preghiera, tendi l'orecchio al mio lamento.
3 Jo mana dvēsele ir bēdu pilna, un mana dzīvība ir tikusi klāt pie elles. (Sheol h7585)
Io sono colmo di sventure, la mia vita è vicina alla tomba. (Sheol h7585)
4 Es topu līdzināts tiem, kas bedrē nogrimst, es esmu kā vīrs, kam spēka nav.
Sono annoverato tra quelli che scendono nella fossa, sono come un morto ormai privo di forza.
5 Pie tiem nomirušiem es esmu piešķirts, tā kā tie nokautie, kas kapā guļ, ko Tu vairs nepiemini, un kas no Tavas rokas ir atšķirti.
E' tra i morti il mio giaciglio, sono come gli uccisi stesi nel sepolcro, dei quali tu non conservi il ricordo e che la tua mano ha abbandonato.
6 Tu mani esi licis visdziļākā bedrē, tumsībā un dziļumā.
Mi hai gettato nella fossa profonda, nelle tenebre e nell'ombra di morte.
7 Tava bardzība mani spiež, Tu mani apbēdini ar visiem Saviem plūdiem. (Sela)
Pesa su di me il tuo sdegno e con tutti i tuoi flutti mi sommergi.
8 Manus draugus Tu esi licis tālu no manis, tiem Tu mani esi darījis par negantību: es esmu kā cietumā un nevaru tikt ārā.
Hai allontanato da me i miei compagni, mi hai reso per loro un orrore. Sono prigioniero senza scampo;
9 Mana acs īgst no bēdām, ak Kungs. Es Tevi piesaucu ikdienas, es izstiepju savas rokas uz Tevi.
si consumano i miei occhi nel patire. Tutto il giorno ti chiamo, Signore, verso di te protendo le mie mani.
10 Vai tad Tu pie mirušiem darīsi brīnumus? Jeb vai aizmigušie celsies un Tev pateiksies? (Sela)
Compi forse prodigi per i morti? O sorgono le ombre a darti lode?
11 Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves vietā?
Si celebra forse la tua bontà nel sepolcro, la tua fedeltà negli inferi?
12 Vai Tavus brīnumus tumsībā atzīs un Tavu taisnību tai zemē, kur neko vairs nepiemin?
Nelle tenebre si conoscono forse i tuoi prodigi, la tua giustizia nel paese dell'oblio?
13 Bet es Tevi piesaucu, Kungs, un mana lūgšana nāk agri Tavā priekšā.
Ma io a te, Signore, grido aiuto, e al mattino giunge a te la mia preghiera.
14 Kāpēc Tu atstūmi, Kungs, manu dvēseli un paslēpi Savu vaigu priekš manis?
Perché, Signore, mi respingi, perché mi nascondi il tuo volto?
15 Es esmu bēdīgs un novārdzis no pašas jaunības, es ciešu Tavas briesmas, ka es gandrīz izmistu.
Sono infelice e morente dall'infanzia, sono sfinito, oppresso dai tuoi terrori.
16 Tava bardzība iet pār mani, Tavas briesmas mani nospaida.
Sopra di me è passata la tua ira, i tuoi spaventi mi hanno annientato,
17 Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās visai(pilnīgi) mani apstāj.
mi circondano come acqua tutto il giorno, tutti insieme mi avvolgono.
18 Tu dari, ka draugi un tuvākie paliek tālu nost no manis; mani pazīstamie priekš manis apslēpjās.
Hai allontanato da me amici e conoscenti, mi sono compagne solo le tenebre.

< Psalmi 88 >