Psalmi 88
1 Koraha bērnu dziesma, dziedātāju vadonim, ar stabulēm dziedama. Hemana, Ezraka dēla, pamācība. Kungs, Dievs, mans Pestītājs, es Tevi piesaucu dienām naktīm.
A Song, a psalm of the Korahites. To the leader: according to Mahalath Leannoth. A Maskil of Heman the Ezrahite. O Lord my God, I cry for help in the day-time, in the night my cry is before you;
2 Lai nāk mana lūgšana Tavā priekšā, atgriez Savu ausi pie manas kliegšanas.
let my prayer come into your presence, incline your ear to my cry.
For I am sated with sorrow, my life draws near to Sheol. (Sheol h7585)
4 Es topu līdzināts tiem, kas bedrē nogrimst, es esmu kā vīrs, kam spēka nav.
I am counted with those who go down to the pit; without strength am I.
5 Pie tiem nomirušiem es esmu piešķirts, tā kā tie nokautie, kas kapā guļ, ko Tu vairs nepiemini, un kas no Tavas rokas ir atšķirti.
My home is among the dead, like the slain that lie in the grave, whom you remember no more cut off as they are from your hand.
6 Tu mani esi licis visdziļākā bedrē, tumsībā un dziļumā.
In the deepest pit you have put me, in shadows deep and dark.
7 Tava bardzība mani spiež, Tu mani apbēdini ar visiem Saviem plūdiem. (Sela)
Your wrath lies heavy upon me, waves of your anger roll over me. (Selah)
8 Manus draugus Tu esi licis tālu no manis, tiem Tu mani esi darījis par negantību: es esmu kā cietumā un nevaru tikt ārā.
You have put my friends far from me, you have made them shun me. I am shut in, and cannot escape,
9 Mana acs īgst no bēdām, ak Kungs. Es Tevi piesaucu ikdienas, es izstiepju savas rokas uz Tevi.
my eyes are wasted with sorrow. I call on you, Lord, every day, spreading my hands out to you.
10 Vai tad Tu pie mirušiem darīsi brīnumus? Jeb vai aizmigušie celsies un Tev pateiksies? (Sela)
For the dead can you work wonders? Can the shades rise again to praise you? (Selah)
11 Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves vietā?
Can your kindness be told in the grave, your faithfulness in the tomb?
12 Vai Tavus brīnumus tumsībā atzīs un Tavu taisnību tai zemē, kur neko vairs nepiemin?
Can your wonders be known in the darkness, or your help in the land of forgetfulness?
13 Bet es Tevi piesaucu, Kungs, un mana lūgšana nāk agri Tavā priekšā.
I cry for help to you, in the morning my prayer comes before you.
14 Kāpēc Tu atstūmi, Kungs, manu dvēseli un paslēpi Savu vaigu priekš manis?
Why, O Lord, do you spurn me, and hide your face from me?
15 Es esmu bēdīgs un novārdzis no pašas jaunības, es ciešu Tavas briesmas, ka es gandrīz izmistu.
From my youth I am wretched and dying, I am numbed by the terrors I bear.
16 Tava bardzība iet pār mani, Tavas briesmas mani nospaida.
The fires of your wrath have passed over me, your terrors destroy me,
17 Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās visai(pilnīgi) mani apstāj.
surging around me forever, hemming me in altogether.
18 Tu dari, ka draugi un tuvākie paliek tālu nost no manis; mani pazīstamie priekš manis apslēpjās.
Those who love me you put far from me; the dark is my only friend.
