Psalmi 85

1 Koraha bērnu dziesma, dziedātāju vadonim. Tu, ak Kungs, Savai zemei lēnīgs bijis un Jēkaba cietumu novērsis,

Psalmus, in finem, filiis Core. Benedixisti Domine terram tuam: avertisti captivitatem Iacob.

2 Tu Savu ļaužu noziegumu esi piedevis, visus viņu grēkus apklājis; (Sela)

Remisisti iniquitatem plebis tuae: operuisti omnia peccata eorum.

3 Tu visu Savu dusmību atņēmis, no Savas karstās bardzības atstājies:

Mitigasti omnem iram tuam: avertisti ab ira indignationis tuae.

4 Atved mūs atpakaļ, ak Dievs, mūsu Pestītājs, un lai Tava dusmība pret mums mitās.

Converte nos Deus salutaris noster: et averte iram tuam a nobis.

5 Vai tad Tu mūžīgi pret mums gribi dusmoties un Tavu bardzību turēt uz bērnu bērniem?

Numquid in aeternum irasceris nobis? aut extendes iram tuam a generatione in generationem?

6 Vai tad Tu negribi mūs atkal atspirdzināt, ka Tavi ļaudis iekš Tevis var priecāties?

Deus tu conversus vivificabis nos: et plebs tua laetabitur in te.

7 Parādi mums, Kungs, Tavu žēlastību un dod mums Tavu pestīšanu.

Ostende nobis Domine misericordiam tuam: et salutare tuum da nobis.

8 Es klausīšu, ko Tas Kungs, tas stiprais Dievs, runā, jo Viņš sola mieru Saviem ļaudīm un Saviem svētiem, lai tie negriežās uz ģeķību.

Audiam quid loquatur in me Dominus Deus: quoniam loquetur pacem in plebem suam. Et super sanctos suos: et in eos, qui convertuntur ad cor.

9 Tiešām, Viņa palīdzība ir tuvu klāt tiem, kas Viņu bīstas, ka mūsu zemē gods mājo,

Verumtamen prope timentes eum salutare ipsius: ut inhabitet gloria in terra nostra.

10 Ka žēlastība un uzticība sastopas, ka taisnība un miers skūpstās,

Misericordia, et veritas obviaverunt sibi: iustitia, et pax osculatae sunt.

11 Ka patiesība no zemes izaug un taisnība no debesīm skatās.

Veritas de terra orta est: et iustitia de caelo prospexit.

12 Un Tas Kungs dos labumu un mūsu zeme dos savus augļus.

Etenim Dominus dabit benignitatem: et terra nostra dabit fructum suum.

13 Taisnība staigās Viņa priekšā un ņemsies Viņa pēdas par ceļu.

Iustitia ante eum ambulabit: et ponet in via gressus suos.