Psalmi 83
1 Asafa dziesma. Ak Dievs, neciet klusu, neesi kā mēms un nekavējies, ak stiprais Dievs!
The song of the salm of Asaph. God, who schal be lijk thee? God, be thou not stille, nether be thou peesid.
2 Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako un Tavi nīdētāji paceļ galvu.
For lo! thin enemyes sowneden; and thei that haten thee reisiden the heed.
3 Tie ņēmās viltīgus padomus pret Taviem ļaudīm un sarunājās pret tiem, ko Tu glabā.
Thei maden a wickid counsel on thi puple; and thei thouyten ayens thi seyntis.
4 Tie saka tā: nāciet, izdeldēsim tos, ka tie vairs nav tauta, un ka Israēla vārds vairs netop pieminēts.
Thei seiden, Come ye, and leese we hem fro the folk; and the name of Israel be no more hadde in mynde.
5 Jo no sirds tie kopā ir sarunājušies un derību pret Tevi derējuši,
For thei thouyten with oon acord;
6 Edoma un Ismaēliešu teltis, Moabs un Hagarieši,
the tabernaclis of Ydumeys, and men of Ismael disposiden a testament togidere ayens thee. Moab, and Agarenus, Jebal, and Amon, and Amalech;
7 Ģebals, Amons un Amaleks, Fīlisti ar Tirus iedzīvotājiem.
alienys with hem that dwellen in Tyre.
8 Arī Asurs stāv viņiem klāt un ir Lata bērniem par elkoni. (Sela)
For Assur cometh with hem; thei ben maad in to help to the sones of Loth.
9 Dari tiem kā Midijanam, kā Siseram, kā Jabinam pie Kisones upes.
Make thou to hem as to Madian, and Sisara; as to Jabyn in the stronde of Sison.
10 Tie ir samaitāti Endorā un palikuši zemei par mēsliem.
Thei perischiden in Endor; thei weren maad as a toord of erthe.
11 Dari tos un viņu lielos kungus tā kā Orebu un Zebu, un visus viņu virsniekus kā Zebahu un Calmunu,
Putte thou the prynces of hem as Oreb and Zeb; and Zebee and Salmana. Alle the princis of hem, that seiden;
12 Kas sacīja: ņemsim to jauko Dieva zemi sev par mantu.
Holde we bi eritage the seyntuarie of God.
13 Mans Dievs, dari tos par viesuli, par pelavām vēja priekšā.
My God, putte thou hem as a whele; and as stobil bifor the face of the wynde.
14 Tā kā uguns mežu sadedzina, un kā liesma kalnus iededzina;
As fier that brenneth a wode; and as flawme brynnynge hillis.
15 Tāpat dzenies tiem pakaļ ar Savu vētru un iztrūcini tos ar Savām aukām.
So thou schalt pursue hem in thi tempeste; and thou schalt disturble hem in thin ire.
16 Pildi viņu vaigus ar kaunu, ka tie, Kungs, meklē Tavu Vārdu.
Lord, fille thou the faces of hem with schenschipe; and thei schulen seke thi name.
17 Lai tie top kaunā un iztrūcinājās mūžīgi mūžam un kļūst apkaunoti un iet bojā.
Be thei aschamed, and be thei disturblid in to world of world; and be thei schent and perische thei.
18 Lai tie atzīst, ka Tu vien ar Savu Vārdu esi Tas Kungs, tas Visuaugstākais pār visu pasauli.
And knowe thei, that the Lord is name to thee; thou aloone art the hiyeste in ech lond.
