< Psalmi 83 >
1 Asafa dziesma. Ak Dievs, neciet klusu, neesi kā mēms un nekavējies, ak stiprais Dievs!
“A psalm of Asaph.” O God! keep not silence! Hold not thy peace, and be not still, O God!
2 Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako un Tavi nīdētāji paceļ galvu.
For, lo! thine enemies roar, And they who hate thee lift up their heads.
3 Tie ņēmās viltīgus padomus pret Taviem ļaudīm un sarunājās pret tiem, ko Tu glabā.
For they form secret plots against thy people, And consult together against thy chosen ones.
4 Tie saka tā: nāciet, izdeldēsim tos, ka tie vairs nav tauta, un ka Israēla vārds vairs netop pieminēts.
“Come,” say they, “let us blot them out from the number of the nations, That the name of Israel may no more be remembered!”
5 Jo no sirds tie kopā ir sarunājušies un derību pret Tevi derējuši,
With one consent they consult together, Against thee do they form a league, —
6 Edoma un Ismaēliešu teltis, Moabs un Hagarieši,
The tents of Edom and the Ishmaelites, Of Moab and the Hagarenes,
7 Ģebals, Amons un Amaleks, Fīlisti ar Tirus iedzīvotājiem.
Gebal and Ammon and Amalek, The Philistines, with the inhabitants of Tyre.
8 Arī Asurs stāv viņiem klāt un ir Lata bērniem par elkoni. (Sela)
The Assyrians also are joined with them; They lend their strength to the children of Lot.
9 Dari tiem kā Midijanam, kā Siseram, kā Jabinam pie Kisones upes.
Do to them as to the Midianites, As to Sisera, as to Jabin at the brook Kison,
10 Tie ir samaitāti Endorā un palikuši zemei par mēsliem.
Who perished at Endor, And were trampled like dung to the earth.
11 Dari tos un viņu lielos kungus tā kā Orebu un Zebu, un visus viņu virsniekus kā Zebahu un Calmunu,
Make their chiefs like Oreb and Zeeb; Yea, all their princes as Zeba and Zalmunna!
12 Kas sacīja: ņemsim to jauko Dieva zemi sev par mantu.
Who say, “Let us seize on God's habitations!”
13 Mans Dievs, dari tos par viesuli, par pelavām vēja priekšā.
Make them, O my God! like whirling chaff; Like stubble before the wind!
14 Tā kā uguns mežu sadedzina, un kā liesma kalnus iededzina;
As fire consumeth the forest, And as flame setteth the mountains in a blaze,
15 Tāpat dzenies tiem pakaļ ar Savu vētru un iztrūcini tos ar Savām aukām.
So pursue them with thy tempest, And terrify them with thy storm!
16 Pildi viņu vaigus ar kaunu, ka tie, Kungs, meklē Tavu Vārdu.
Cover their faces with shame, That they may seek thy name, O LORD!
17 Lai tie top kaunā un iztrūcinājās mūžīgi mūžam un kļūst apkaunoti un iet bojā.
Let them be confounded! Yea, let them be put to shame, and perish!
18 Lai tie atzīst, ka Tu vien ar Savu Vārdu esi Tas Kungs, tas Visuaugstākais pār visu pasauli.
That they may know that thy name alone is Jehovah; That thou art the Most High over all the earth.