Psalmi 83

1 Asafa dziesma. Ak Dievs, neciet klusu, neesi kā mēms un nekavējies, ak stiprais Dievs!

Pjesma. Psalam. Asafov. Ne šuti, Jahve, ne budi nijem i nemoj mirovati, Bože!

2 Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako un Tavi nīdētāji paceļ galvu.

Jer evo: dušmani tvoji buče, i mrzitelji tvoji glave podižu.

3 Tie ņēmās viltīgus padomus pret Taviem ļaudīm un sarunājās pret tiem, ko Tu glabā.

Protiv naroda se tvoga rote i svjetuju se protiv štićenika tvojih.

4 Tie saka tā: nāciet, izdeldēsim tos, ka tie vairs nav tauta, un ka Israēla vārds vairs netop pieminēts.

Govore: “Dođite, zatrimo ih da ne budu narod, nek' se ime Izrael više ne spominje!”

5 Jo no sirds tie kopā ir sarunājušies un derību pret Tevi derējuši,

Zaista, jednodušno se svjetuju i protiv tebe savez sklopiše:

6 Edoma un Ismaēliešu teltis, Moabs un Hagarieši,

šatori edomski i Jišmaelci, Moapci i Hagrijci,

7 Ģebals, Amons un Amaleks, Fīlisti ar Tirus iedzīvotājiem.

Gebal i Amon i Amalek, Filisteja sa stanovnicima Tira.

8 Arī Asurs stāv viņiem klāt un ir Lata bērniem par elkoni. (Sela)

I Asirci se s njima udružiše, pružiše ruke potomcima Lotovim.

9 Dari tiem kā Midijanam, kā Siseram, kā Jabinam pie Kisones upes.

Učini njima k'o Midjancima, k'o Siseri i Jabinu na potoku Kišonu:

10 Tie ir samaitāti Endorā un palikuši zemei par mēsliem.

koji padoše blizu En-Dora i postaše gnojivo njivi.

11 Dari tos un viņu lielos kungus tā kā Orebu un Zebu, un visus viņu virsniekus kā Zebahu un Calmunu,

K'o Oreb i Zeb neka budu knezovi njihovi, kao Zebah i Salmuna nek' budu sve vođe njihove

12 Kas sacīja: ņemsim to jauko Dieva zemi sev par mantu.

koji jednodušno vikahu: “Osvojimo krajeve Božje!”

13 Mans Dievs, dari tos par viesuli, par pelavām vēja priekšā.

Daj, o Bože, da budu kao kovitlac, kao pljeva koju nosi vjetar.

14 Tā kā uguns mežu sadedzina, un kā liesma kalnus iededzina;

Kao što oganj proždire šumu, kao što plamen sažiže bregove,

15 Tāpat dzenies tiem pakaļ ar Savu vētru un iztrūcini tos ar Savām aukām.

tako ih goni olujom svojom, prestravi ih svojom žestinom!

16 Pildi viņu vaigus ar kaunu, ka tie, Kungs, meklē Tavu Vārdu.

Pokrij im lice sramotom, da traže tvoje ime, Jahve!

17 Lai tie top kaunā un iztrūcinājās mūžīgi mūžam un kļūst apkaunoti un iet bojā.

Neka se stide i plaše navijek, neka se posrame i neka izginu!

18 Lai tie atzīst, ka Tu vien ar Savu Vārdu esi Tas Kungs, tas Visuaugstākais pār visu pasauli.

Nek' znaju: ti si komu je ime Jahve, jedini Višnji nada svom zemljom.