Psalmi 81

1 Asafa dziesma, dziedātāju vadonim uz Ģittit. Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam.

Psalmus Asaph, in finem, pro torcularibus, quinta sabbati. Exultate Deo adiutori nostro: iubilate Deo Iacob.

2 Uzdziedat dziesmas un dodiet šurp bungas, mīlīgas kokles ar stabulēm.

Sumite psalmum, et date tympanum: psalterium iucundum cum cithara.

3 Pūtiet trumetes jaunā mēnesī, pilnā mēnesī, mūsu svētku laikā.

Buccinate in Neomenia tuba, in insigni die sollemnitatis vestrae:

4 Jo tas ir likums iekš Israēla, tiesa no Jēkaba Dieva.

Quia praeceptum in Israel est: et iudicium Deo Iacob.

5 To Viņš licis par liecību iekš Jāzepa, kad izgāja pār Ēģiptes zemi, kad es dzirdēju valodu, ko nesapratu.

Testimonium in Ioseph posuit illud, cum exiret de Terra Aegypti: linguam, quam non noverat, audivit.

6 “Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, un viņa rokas atsvabinājis no nestavas.

Divertit ab oneribus dorsum eius: manus eius in cophino servierunt.

7 Kad tu Mani piesauci bēdās, tad Es tevi izglābu; Es tevi paklausīju, paslēpies pērkona padebešos, Es tevi pārmanīju pie bāršanās ūdens.

In tribulatione invocasti me, et liberavi te: exaudivi te in abscondito tempestatis: probavi te apud aquam contradictionis.

8 Klausāties, Mani ļaudis, Es jums došu liecību; Israēl, kaut tu Mani klausītu!

Audi populus meus, et contestabor te: Israel si audieris me,

9 Lai tavā starpā nav cita Dieva, un tev nebūs pielūgt svešu Dievu.

non erit in te deus recens, neque adorabis deum alienum.

10 Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes; atplet savu muti, lai Es to pildu.

Ego enim sum Dominus Deus tuus, qui eduxi te de terra Aegypti: dilata os tuum, et implebo illud.

11 Bet Mani ļaudis neklausa Manu balsi un Israēlim Manis negribās.

Et non audivit populus meus vocem meam: et Israel non intendit mihi.

12 Tad Es tos arī esmu pametis viņu cietam sirds prātam, ka tie staigā pēc saviem padomiem.

Et dimisi eos secundum desideria cordis eorum, ibunt in adinventionibus suis.

13 Kaut Mani ļaudis Man klausītu, un Israēls staigātu uz Maniem ceļiem!

Si populus meus audisset me: Israel si in viis meis ambulasset:

14 Es pazemotu viņu ienaidniekus drīz un grieztu Savu roku pret viņu spaidītājiem.

Pro nihilo forsitan inimicos eorum humiliassem: et super tribulantes eos misissem manum meam.

15 Kas To Kungu ienīst, tiem bija Viņam padoties, tad tie mūžīgi pastāvētu.

Inimici Domini mentiti sunt ei: et erit tempus eorum in saecula.

16 Un Viņš tos barotu ar briedušiem kviešiem, un ar medu no akmens kalna Es tevi pieēdinātu.”

Et cibavit eos ex adipe frumenti: et de petra, melle saturavit eos.