Psalmi 81
1 Asafa dziesma, dziedātāju vadonim uz Ģittit. Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam.
(Til Sangmesteren. Al-haggittit. Af Asaf.) Jubler for Gud, vor Styrke, råb af fryd for Jakobs Gud,
2 Uzdziedat dziesmas un dodiet šurp bungas, mīlīgas kokles ar stabulēm.
istem Lovsang, lad Pauken lyde, den liflige Citer og Harpen;
3 Pūtiet trumetes jaunā mēnesī, pilnā mēnesī, mūsu svētku laikā.
stød i Hornet på Nymånedagen, ved Fuldmåneskin på vor Højtidsdag!
4 Jo tas ir likums iekš Israēla, tiesa no Jēkaba Dieva.
Thi det er Lov i Israel, et Bud fra Jakobs Gud;
5 To Viņš licis par liecību iekš Jāzepa, kad izgāja pār Ēģiptes zemi, kad es dzirdēju valodu, ko nesapratu.
han gjorde det til en Vedtægt i Josef, da han drog ud fra Ægypten, hvor han hørte et Sprog, han ikke kendte.
6 “Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, un viņa rokas atsvabinājis no nestavas.
"Jeg fried hans Skulder for Byrden, hans Hænder slap fri for Kurven.
7 Kad tu Mani piesauci bēdās, tad Es tevi izglābu; Es tevi paklausīju, paslēpies pērkona padebešos, Es tevi pārmanīju pie bāršanās ūdens.
I Nøden råbte du, og jeg frelste dig, jeg svarede dig i Tordenens Skjul, jeg prøvede dig ved Meribas Vande. (Sela)
8 Klausāties, Mani ļaudis, Es jums došu liecību; Israēl, kaut tu Mani klausītu!
Hør, mit Folk, jeg vil vidne for dig, Israel, ak, om du hørte mig!
9 Lai tavā starpā nav cita Dieva, un tev nebūs pielūgt svešu Dievu.
En fremmed Gud må ej findes hos dig, tilbed ikke andres Gud!
10 Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes; atplet savu muti, lai Es to pildu.
Jeg, HERREN, jeg er din Gud! som førte dig op fra Ægypten; luk din Mund vidt op, og jeg vil fylde den!
11 Bet Mani ļaudis neklausa Manu balsi un Israēlim Manis negribās.
Men mit Folk vilde ikke høre min Røst, Israel lød mig ikke.
12 Tad Es tos arī esmu pametis viņu cietam sirds prātam, ka tie staigā pēc saviem padomiem.
Da lod jeg dem fare i deres Stivsind, de vandrede efter deres egne Råd.
13 Kaut Mani ļaudis Man klausītu, un Israēls staigātu uz Maniem ceļiem!
Ak, vilde mit Folk dog høre mig, Israel gå mine Veje!
14 Es pazemotu viņu ienaidniekus drīz un grieztu Savu roku pret viņu spaidītājiem.
Da kued jeg snart deres Fjender, vendte min Hånd mod deres Uvenner!
15 Kas To Kungu ienīst, tiem bija Viņam padoties, tad tie mūžīgi pastāvētu.
Deres Avindsmænd skulde falde og gå til Grunde for evigt;
16 Un Viņš tos barotu ar briedušiem kviešiem, un ar medu no akmens kalna Es tevi pieēdinātu.”
jeg nærede dig med Hvedens Fedme, mættede dig med Honning fra Klippen!"
