Psalmi 80
1 Asafa dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „Lilijas ir liecība“. Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis; Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!
In finem, pro iis qui commutabuntur. Testimonium Asaph, psalmus. [Qui regis Israël, intende; qui deducis velut ovem Joseph. Qui sedes super cherubim, manifestare
2 Uzmodini savu varu priekš Efraīma, Benjamina un Manasus, un nāc mūs pestīt.
coram Ephraim, Benjamin, et Manasse. Excita potentiam tuam, et veni, ut salvos facias nos.
3 Ak Dievs, atgriez mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
Deus, converte nos, et ostende faciem tuam, et salvi erimus.
4 Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tava dusmība kūpēs pie Tavu ļaužu lūgšanas?
Domine Deus virtutum, quousque irasceris super orationem servi tui?
5 Tu tos ēdini ar asaru maizi un tos dzirdini ar lielu mēru asaru.
cibabis nos pane lacrimarum, et potum dabis nobis in lacrimis in mensura?
6 Tu mūs esi licis par ķildu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs apmēda.
Posuisti nos in contradictionem vicinis nostris, et inimici nostri subsannaverunt nos.
7 Dievs Cebaot, atgriezi mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
Deus virtutum, converte nos, et ostende faciem tuam, et salvi erimus.
8 Vienu vīna koku Tu esi atvedis no Ēģiptes, pagānus Tu esi izdzinis un to dēstījis.
Vineam de Ægypto transtulisti: ejecisti gentes, et plantasti eam.
9 Vietu priekš viņa Tu esi sataisījis un viņam licis iesakņoties, ka viņš zemi piepildījis.
Dux itineris fuisti in conspectu ejus; plantasti radices ejus, et implevit terram.
10 Kalni ar viņa ēnu ir apklāti un Dieva ciedru koki ar viņa zariem.
Operuit montes umbra ejus, et arbusta ejus cedros Dei.
11 Viņš izplēta savus zarus līdz pat jūrai un savus jaunos zariņus līdz tai lielai upei.
Extendit palmites suos usque ad mare, et usque ad flumen propagines ejus.
12 Kāpēc tad Tu viņa sētu esi salauzījis, ka visi, kas iet garām, viņu plosa?
Ut quid destruxisti maceriam ejus, et vindemiant eam omnes qui prætergrediuntur viam?
13 Mežacūka viņu izrakusi, un lauka zvēri viņu noēduši.
Exterminavit eam aper de silva, et singularis ferus depastus est eam.
14 Dievs Cebaot, atgriezies jel, skaties no debesīm un redzi un uzlūko šo vīna koku,
Deus virtutum, convertere, respice de cælo, et vide, et visita vineam istam:
15 To stādu, ko Tava labā roka dēstījusi, un To Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis!
et perfice eam quam plantavit dextera tua, et super filium hominis quem confirmasti tibi.
16 Viņš ar uguni ir sadedzināts un izcirsts; no Tava vaiga rāšanas tie iet bojā.
Incensa igni et suffossa, ab increpatione vultus tui peribunt.
17 Tava roka lai ir pār to vīru pie Tavas labās rokas, pār To Cilvēka Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis.
Fiat manus tua super virum dexteræ tuæ, et super filium hominis quem confirmasti tibi.
18 Tad mēs neatkāpsimies no Tevis; uzturi mūs dzīvus, tad mēs Tavu vārdu piesauksim.
Et non discedimus a te: vivificabis nos, et nomen tuum invocabimus.
19 Ak Kungs, Dievs Cebaot, atgriez mūs, liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
Domine Deus virtutum, converte nos, et ostende faciem tuam, et salvi erimus.]
