Psalmi 80
1 Asafa dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „Lilijas ir liecība“. Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis; Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!
To the Overseer. — 'On the Lilies.' A testimony of Asaph. — A Psalm. Shepherd of Israel, give ear, Leading Joseph as a flock, Inhabiting the cherubs — shine forth,
2 Uzmodini savu varu priekš Efraīma, Benjamina un Manasus, un nāc mūs pestīt.
Before Ephraim, and Benjamin, and Manasseh, Wake up Thy might, and come for our salvation.
3 Ak Dievs, atgriez mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
O God, cause us to turn back, And cause Thy face to shine, and we are saved.
4 Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tava dusmība kūpēs pie Tavu ļaužu lūgšanas?
Jehovah, God of Hosts, till when? Thou hast burned against the prayer of Thy people.
5 Tu tos ēdini ar asaru maizi un tos dzirdini ar lielu mēru asaru.
Thou hast caused them to eat bread of tears, And causest them to drink With tears a third time.
6 Tu mūs esi licis par ķildu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs apmēda.
Thou makest us a strife to our neighbours, And our enemies mock at it.
7 Dievs Cebaot, atgriezi mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
God of Hosts, turn us back, And cause Thy face to shine, and we are saved.
8 Vienu vīna koku Tu esi atvedis no Ēģiptes, pagānus Tu esi izdzinis un to dēstījis.
A vine out of Egypt Thou dost bring, Thou dost cast out nations, and plantest it.
9 Vietu priekš viņa Tu esi sataisījis un viņam licis iesakņoties, ka viņš zemi piepildījis.
Thou hast looked before it, and dost root it, And it filleth the land,
10 Kalni ar viņa ēnu ir apklāti un Dieva ciedru koki ar viņa zariem.
Covered have been hills [with] its shadow, And its boughs [are] cedars of God.
11 Viņš izplēta savus zarus līdz pat jūrai un savus jaunos zariņus līdz tai lielai upei.
It sendeth forth its branches unto the sea, And unto the river its sucklings.
12 Kāpēc tad Tu viņa sētu esi salauzījis, ka visi, kas iet garām, viņu plosa?
Why hast Thou broken down its hedges, And all passing by the way have plucked it?
13 Mežacūka viņu izrakusi, un lauka zvēri viņu noēduši.
A boar out of the forest doth waste it, And a wild beast of the fields consumeth it.
14 Dievs Cebaot, atgriezies jel, skaties no debesīm un redzi un uzlūko šo vīna koku,
God of Hosts, turn back, we beseech Thee, Look from heaven, and see, and inspect this vine,
15 To stādu, ko Tava labā roka dēstījusi, un To Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis!
And the root that Thy right hand planted, And the branch Thou madest strong for Thee,
16 Viņš ar uguni ir sadedzināts un izcirsts; no Tava vaiga rāšanas tie iet bojā.
Burnt with fire — cut down, From the rebuke of Thy face they perish.
17 Tava roka lai ir pār to vīru pie Tavas labās rokas, pār To Cilvēka Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis.
Let Thy hand be on the man of Thy right hand, On the son of man Thou hast strengthened for Thyself.
18 Tad mēs neatkāpsimies no Tevis; uzturi mūs dzīvus, tad mēs Tavu vārdu piesauksim.
And we do not go back from Thee, Thou dost revive us, and in Thy name we call.
19 Ak Kungs, Dievs Cebaot, atgriez mūs, liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
O Jehovah, God of Hosts, turn us back, Cause Thy face to shine, and we are saved!
