Psalmi 80
1 Asafa dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „Lilijas ir liecība“. Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis; Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!
“For the leader of the music. Upon the Shushan-Eduth. A psalm of Asaph.” Give ear, O Shepherd of Israel! Thou who leadest Joseph like a flock, Thou who sittest between the cherubs, shine forth!
2 Uzmodini savu varu priekš Efraīma, Benjamina un Manasus, un nāc mūs pestīt.
Before Ephraim and Benjamin and Manasseh, stir up thy strength, And come and save us!
3 Ak Dievs, atgriez mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
Bring us back, O God! And cause thy face to shine, that we may be saved!
4 Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tava dusmība kūpēs pie Tavu ļaužu lūgšanas?
O LORD, God of hosts! How long wilt thou be angry against the prayer of thy people?
5 Tu tos ēdini ar asaru maizi un tos dzirdini ar lielu mēru asaru.
For thou causest them to eat the bread of tears, And givest them tears to drink, in full measure.
6 Tu mūs esi licis par ķildu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs apmēda.
Thou hast made us the object of strife to our neighbors, And our enemies hold us in derision.
7 Dievs Cebaot, atgriezi mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
Bring us back, O God of hosts! And cause thy face to shine that we may be saved!
8 Vienu vīna koku Tu esi atvedis no Ēģiptes, pagānus Tu esi izdzinis un to dēstījis.
Thou didst bring a vine out of Egypt; Thou didst expel the nations, and plant it.
9 Vietu priekš viņa Tu esi sataisījis un viņam licis iesakņoties, ka viņš zemi piepildījis.
Thou didst prepare a place for it; It spread its roots, and filled the land.
10 Kalni ar viņa ēnu ir apklāti un Dieva ciedru koki ar viņa zariem.
The mountains were covered with its shade, And its branches were like the cedars of God.
11 Viņš izplēta savus zarus līdz pat jūrai un savus jaunos zariņus līdz tai lielai upei.
It sent out its boughs to the sea, And its branches to the river.
12 Kāpēc tad Tu viņa sētu esi salauzījis, ka visi, kas iet garām, viņu plosa?
Why hast thou now broken down its hedges, So that all who pass by do pluck from it?
13 Mežacūka viņu izrakusi, un lauka zvēri viņu noēduši.
The boar from the wood doth waste it, And the wild beast of the forest doth devour it.
14 Dievs Cebaot, atgriezies jel, skaties no debesīm un redzi un uzlūko šo vīna koku,
O God of hosts! return, we beseech thee, Look down from heaven, and behold, And have regard to this vine!
15 To stādu, ko Tava labā roka dēstījusi, un To Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis!
Protect what thy right hand planted; The branch which thou madest strong for thyself!
16 Viņš ar uguni ir sadedzināts un izcirsts; no Tava vaiga rāšanas tie iet bojā.
It is burnt with fire; it is cut down; Under thy rebuke they perish.
17 Tava roka lai ir pār to vīru pie Tavas labās rokas, pār To Cilvēka Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis.
May thy hand be over the man of thy right hand, The man whom thou madest strong for thyself!
18 Tad mēs neatkāpsimies no Tevis; uzturi mūs dzīvus, tad mēs Tavu vārdu piesauksim.
So will we no more turn back from thee: Revive us, and upon thy name alone will we call!
19 Ak Kungs, Dievs Cebaot, atgriez mūs, liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
Bring us back, O LORD, God of hosts! And cause thy face to shine, that we may he saved!
