Psalmi 80
1 Asafa dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „Lilijas ir liecība“. Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis; Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!
Til Sangmesteren. El-sjosjannim-edut. Af Asaf. En Salme.
2 Uzmodini savu varu priekš Efraīma, Benjamina un Manasus, un nāc mūs pestīt.
Lyt til, du Israels Hyrde, der ledede Josef som en Hjord, træd frem i Glans, du, som troner paa Keruber,
3 Ak Dievs, atgriez mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
for Efraims, Benjamins og Manasses Øjne; opbyd atter din Vælde og kom til vor Frelse!
4 Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tava dusmība kūpēs pie Tavu ļaužu lūgšanas?
Hærskarers Gud, bring os atter paa Fode, lad dit Ansigt lyse, at vi maa frelses!
5 Tu tos ēdini ar asaru maizi un tos dzirdini ar lielu mēru asaru.
HERRE, Hærskarers Gud, hvor længe vredes du trods din Tjeners Bøn?
6 Tu mūs esi licis par ķildu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs apmēda.
Du har givet os Taarebrød at spise, Taarer at drikke i bredfuldt Maal.
7 Dievs Cebaot, atgriezi mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
Du har gjort os til Stridsemne for vore Naboer, vore Fjender haaner os.
8 Vienu vīna koku Tu esi atvedis no Ēģiptes, pagānus Tu esi izdzinis un to dēstījis.
Hærskarers Gud, bring os atter paa Fode, lad dit Ansigt lyse, at vi maa frelses!
9 Vietu priekš viņa Tu esi sataisījis un viņam licis iesakņoties, ka viņš zemi piepildījis.
Du rykked en Vinstok op i Ægypten, drev Folkeslag bort og plantede den;
10 Kalni ar viņa ēnu ir apklāti un Dieva ciedru koki ar viņa zariem.
du rydded og skaffed den Plads, den slog Rod og fyldte Landet;
11 Viņš izplēta savus zarus līdz pat jūrai un savus jaunos zariņus līdz tai lielai upei.
Bjergene skjultes af dens Skygge, Guds Cedre af dens Ranker;
12 Kāpēc tad Tu viņa sētu esi salauzījis, ka visi, kas iet garām, viņu plosa?
den bredte sine Skud til Havet og sine Kviste til Floden.
13 Mežacūka viņu izrakusi, un lauka zvēri viņu noēduši.
Hvorfor har du nedbrudt dens Hegn, saa alle vejfarende plukker deraf?
14 Dievs Cebaot, atgriezies jel, skaties no debesīm un redzi un uzlūko šo vīna koku,
Skovens Vildsvin gnaver deri, Dyrene paa Marken æder den op!
15 To stādu, ko Tava labā roka dēstījusi, un To Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis!
Hærskarers Gud, vend tilbage, sku ned fra Himlen og se! Drag Omsorg for denne Vinstok,
16 Viņš ar uguni ir sadedzināts un izcirsts; no Tava vaiga rāšanas tie iet bojā.
for Skuddet, din højre planted!
17 Tava roka lai ir pār to vīru pie Tavas labās rokas, pār To Cilvēka Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis.
Lad dem, der sved den og hugged den sønder, gaa til for dit Aasyns Trusel!
18 Tad mēs neatkāpsimies no Tevis; uzturi mūs dzīvus, tad mēs Tavu vārdu piesauksim.
Lad din Haand være over din højres Mand, det Menneskebarn, du opfostred dig!
19 Ak Kungs, Dievs Cebaot, atgriez mūs, liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.
Da viger vi ikke fra dig, hold os i Live, saa paakalder vi dit Navn! HERRE, Hærskarers Gud, bring os atter paa Fode, lad dit Ansigt lyse, at vi maa frelses!
