< Psalmi 78 >

1 Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.
Escutai a minha lei, povo meu: inclinai os vossos ouvidos às palavras da minha boca.
2 Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.
Abrirei a minha boca numa parábola; falarei enigmas da antiguidade.
3 Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
As quais temos ouvido e sabido, e nossos pais no-las tem contado.
4 To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.
Não as encobriremos aos seus filhos, mostrando à geração futura os louvores do Senhor, assim como a sua força e as maravilhas que fez.
5 Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.
Porque ele estabeleceu um testemunho em Jacob, e pôs uma lei em Israel, a qual deu aos nossos pais para que a fizessem conhecer a seus filhos.
6 Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.
Para que a geração vindoura a soubesse, os filhos que nascessem, os quais se levantassem e a contassem a seus filhos.
7 Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;
Para que pusessem em Deus a sua esperança, e se não esquecessem das obras de Deus, mas guardassem os seus mandamentos.
8 Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.
E não fossem como seus pais, geração contumaz e rebelde, geração que não regeu o seu coração, e cujo espírito não foi fiel com Deus
9 Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.
Os filhos de Ephraim, armados e trazendo arcos, viraram costas no dia da peleja.
10 Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
Não guardaram o concerto de Deus, e recusaram andar na sua lei.
11 Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
E esqueceram-se das suas obras e das maravilhas que lhes fizera ver.
12 Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
Maravilhas que ele fez à vista de seus pais na terra do Egito, no campo de Zoan.
13 Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
Dividiu o mar, e os fez passar por ele; fez com que as águas parassem como num montão.
14 Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
De dia os guiou por uma nuvem, e toda a noite por uma luz de fogo.
15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
Fendeu as penhas no deserto; e deu-lhes de beber como de grandes abismos.
16 Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.
Fez sair fontes da rocha, e fez correr as águas como rios.
17 Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,
E ainda proseguiram em pecar contra ele, provocando ao altíssimo na solidão.
18 Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,
E tentaram a Deus nos seus corações, pedindo carne para o seu apetite.
19 Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?
E falaram contra Deus, e disseram: Acaso pode Deus preparar-nos uma mesa no deserto?
20 Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?
Eis que feriu a penha, e águas correram dela; rebentaram ribeiros em abundância: poderá também dar-nos pão, ou preparar carne para o seu povo?
21 Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.
Pelo que o Senhor os ouviu, e se indignou: e acendeu um fogo contra Jacob, e furor também subiu contra Israel;
22 Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.
Porquanto não creram em Deus, nem confiaram na sua salvação:
23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,
Ainda que mandara às altas nuvens, e abriu as portas dos céus,
24 Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.
E chovera sobre eles o maná para comerem, e lhes dera do trigo do céu.
25 Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
O homem comeu o pão dos anjos; ele lhes mandou comida a fartar.
26 Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,
Fez ventar o vento do oriente nos céus, e o trouxe do sul com a sua força.
27 Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,
E choveu sobre eles carne como pó, e aves de asas como a areia do mar.
28 Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.
E as fez cair no meio do seu arraial, ao redor de suas habitações.
29 Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.
Então comeram e se fartaram bem; pois lhes cumpriu o seu desejo.
30 Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,
Não refreiaram o seu apetite. Ainda lhes estava a comida na boca,
31 Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.
Quando a ira de Deus desceu sobre eles, e matou os mais gordos deles, e feriu os escolhidos de Israel.
32 Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.
Com tudo isto ainda pecaram, e não deram crédito às suas maravilhas.
33 Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.
Pelo que consumiu os seus dias na vaidade e os seus anos na angústia.
34 Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,
Quando os matava, então o procuravam; e voltavam, e de madrugada buscavam a Deus.
35 Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.
E se lembravam de que Deus era a sua rocha, e o Deus altíssimo o seu redentor.
36 Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.
Todavia lisongeavam-no com a boca, e com a língua lhe mentiam.
37 Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.
Porque o seu coração não era reto para com ele, nem foram fieis no seu concerto.
38 Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.
Porém ele, que é misericordioso, perdoou a sua iniquidade: e não os destruiu, antes muitas vezes desviou deles o seu furor, e não despertou toda a sua ira
39 Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.
Porque se lembrou de que eram de carne, vento que vai e não torna.
40 Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!
Quantas vezes o provocaram no deserto, e o molestaram na solidão!
41 Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.
Voltaram atráz, e tentaram a Deus; e limitaram o Santo de Israel.
42 Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
Não se lembraram da sua mão, nem do dia em que os livrou do adversário:
43 Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,
Como obrou os seus sinais no Egito, e as suas maravilhas no campo de Zoan;
44 Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
E converteu os seus rios em sangue, e as suas correntes, para que não pudessem beber.
45 Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
Enviou entre eles enxames de moscas que os consumiram, e rãs que os destruiram.
46 Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
Deu também ao pulgão a sua novidade, e o seu trabalho aos gafanhotos.
47 Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
Destruiu as suas vinhas com saraiva, e os seus sicômoros com pedrisco.
48 Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
Também entregou o seu gado à saraiva, e os seus rebanhos às brazas ardentes.
49 Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
Lançou sobre eles o ardor da sua ira, furor, indignação, e angústia, mandando maus anjos contra eles.
50 Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
Preparou caminho à sua ira; não retirou as suas almas da morte, mas entregou à pestilência as suas vidas.
51 Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,
E feriu a todo o primogênito no Egito, primícias da sua força nas tendas de Cão.
52 Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
Mas fez com que o seu povo saísse como ovelhas, e os guiou pelo deserto como um rebanho.
53 Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
E os guiou com segurança, que não temeram; mas o mar cobriu os seus inimigos.
54 Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.
E o trouxe até ao termo do seu santuário, até este monte que a sua dextra adquiriu.
55 Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.
E expulsou as nações de diante deles, e as partiu em herança por linha, e fez habitar em suas tendas as tribos de Israel.
56 Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,
Contudo tentaram e provocaram o Deus altíssimo, e não guardaram os seus testemunhos.
57 Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,
Mas retiraram-se para traz, e portaram-se infielmente como seus pais: viraram-se como um arco enganoso.
58 Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.
Pois o provocaram à ira com os seus altos, e moveram o seu zelo com as suas imagens de escultura.
59 Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.
Deus ouviu isto e se indignou; e aborreceu a Israel em grande maneira.
60 Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.
Pelo que desamparou o tabernáculo em Silo, a tenda que estabeleceu entre os homens.
61 Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;
E deu a sua força ao cativeiro; e a sua glória à mão do inimigo.
62 Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.
E entregou o seu povo à espada; e se enfureceu contra a sua herança.
63 Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
O fogo consumiu os seus mancebos, e as suas donzelas não foram dadas em casamento.
64 Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.
Os seus sacerdotes cairam à espada, e as suas viúvas não fizeram lamentação.
65 Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,
Então o Senhor despertou, como quem acaba de dormir, como um valente que se alegra com o vinho.
66 Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,
E feriu os seus adversários por detraz, e pô-los em perpétuo desprezo.
67 Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,
Além disto, recusou o tabernáculo de José, e não elegeu a tribo de Ephraim.
68 Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;
Antes elegeu a tribo de Judá; o monte de Sião, que ele amava.
69 Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.
E edificou o seu santuário como altos palácios, como a terra que fundou para sempre.
70 Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,
Também elegeu a David seu servo, e o tirou dos apriscos das ovelhas:
71 No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.
E o tirou do cuidado das que se achavam prenhes; para apascentar a Jacob, seu povo, e a Israel, sua herança.
72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.
Assim os apascentou, segundo a integridade do seu coração, e os guiou pela indústria de suas mãos.

< Psalmi 78 >