Psalmi 78
1 Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.
intellectus Asaph adtendite populus meus legem meam inclinate aurem vestram in verba oris mei
2 Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.
aperiam in parabola os meum eloquar propositiones ab initio
3 Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
quanta audivimus et cognovimus ea et patres nostri narraverunt nobis
4 To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.
non sunt occultata a filiis eorum in generationem alteram narrantes laudes Domini et virtutes eius et mirabilia eius quae fecit
5 Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.
et suscitavit testimonium in Iacob et legem posuit in Israhel quanta mandavit patribus nostris nota facere ea filiis suis
6 Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.
ut cognoscat generatio altera filii qui nascentur et exsurgent et narrabunt filiis suis
7 Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;
ut ponant in Deo spem suam et non obliviscantur opera Dei et mandata eius exquirant
8 Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.
ne fiant sicut patres eorum generatio prava et exasperans generatio quae non direxit cor suum et non est creditus cum Deo spiritus eius
9 Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.
filii Effrem intendentes et mittentes arcus conversi sunt in die belli
10 Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
non custodierunt testamentum Dei et in lege eius noluerunt ambulare
11 Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
et obliti sunt benefactorum eius et mirabilium eius quae ostendit eis
12 Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
coram patribus eorum quae fecit mirabilia in terra Aegypti in campo Taneos
13 Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
interrupit mare et perduxit eos statuit aquas quasi utrem
14 Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
et deduxit eos in nube diei et tota nocte in inluminatione ignis
15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
interrupit petram in heremo et adaquavit eos velut in abysso multa
16 Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.
et eduxit aquam de petra et deduxit tamquam flumina aquas
17 Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,
et adposuerunt adhuc peccare ei in ira excitaverunt Excelsum in inaquoso
18 Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,
et temptaverunt Deum in cordibus suis ut peterent escas animabus suis
19 Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?
et male locuti sunt de Deo dixerunt numquid poterit Deus parare mensam in deserto
20 Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?
quoniam percussit petram et fluxerunt aquae et torrentes inundaverunt numquid et panem potest dare aut parare mensam populo suo
21 Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.
ideo audivit Dominus et distulit et ignis accensus est in Iacob et ira ascendit in Israhel
22 Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.
quia non crediderunt in Deo nec speraverunt in salutare eius
23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,
et mandavit nubibus desuper et ianuas caeli aperuit
24 Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.
et pluit illis manna ad manducandum et panem caeli dedit eis
25 Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
panem angelorum manducavit homo cibaria misit eis in abundantiam
26 Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,
transtulit austrum de caelo et induxit in virtute sua africum
27 Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,
et pluit super eos sicut pulverem carnes et sicut harenam maris volatilia pinnata
28 Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.
et ceciderunt in medio castrorum eorum circa tabernacula eorum
29 Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.
et manducaverunt et saturati sunt nimis et desiderium eorum adtulit eis
30 Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,
non sunt fraudati a desiderio suo adhuc escae eorum erant in ore ipsorum
31 Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.
et ira Dei ascendit in eos et occidit pingues eorum et electos Israhel inpedivit
32 Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.
in omnibus his peccaverunt adhuc et non crediderunt mirabilibus eius
33 Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.
et defecerunt in vanitate dies eorum et anni eorum cum festinatione
34 Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,
cum occideret eos quaerebant eum et revertebantur et diluculo veniebant ad Deum
35 Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.
et rememorati sunt quia Deus adiutor est eorum et Deus excelsus redemptor eorum est
36 Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.
et dilexerunt eum in ore suo et lingua sua mentiti sunt ei
37 Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.
cor autem ipsorum non erat rectum cum eo nec fideles habiti sunt in testamento eius
38 Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.
ipse autem est misericors et propitius fiet peccatis eorum et non perdet eos et abundabit ut avertat iram suam et non accendet omnem iram suam
39 Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.
et recordatus est quia caro sunt spiritus vadens et non rediens
40 Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!
quotiens exacerbaverunt eum in deserto in ira concitaverunt eum in inaquoso
41 Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.
et conversi sunt et temptaverunt Deum et Sanctum Israhel exacerbaverunt
42 Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
non sunt recordati manus eius die qua redemit eos de manu tribulantis
43 Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,
sicut posuit in Aegypto signa sua et prodigia sua in campo Taneos
44 Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
et convertit in sanguine flumina eorum et imbres eorum ne biberent
45 Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
misit in eos cynomiam et comedit eos et ranam et disperdit eos
46 Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
et dedit erugini fructus eorum et labores eorum lucustae
47 Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
et occidit in grandine vineam eorum et moros eorum in pruina
48 Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
et tradidit grandini iumenta eorum et possessionem eorum igni
49 Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
misit in eos iram indignationis suae indignationem et iram et tribulationem inmissionem per angelos malos
50 Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
viam fecit semitae irae suae non pepercit a morte animarum eorum et iumenta eorum in morte conclusit
51 Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,
et percussit omne primitivum in terra Aegypti primitias laborum eorum in tabernaculis Cham
52 Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
et abstulit sicut oves populum suum et perduxit eos tamquam gregem in deserto
53 Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
et deduxit eos in spe et non timuerunt et inimicos eorum operuit mare
54 Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.
et induxit eos in montem sanctificationis suae montem quem adquisivit dextera eius et eiecit a facie eorum gentes et sorte divisit eis terram in funiculo distributionis
55 Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.
et habitare fecit in tabernaculis eorum tribus Israhel
56 Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,
et temptaverunt et exacerbaverunt Deum excelsum et testimonia eius non custodierunt
57 Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,
et averterunt se et non servaverunt pactum quemadmodum patres eorum conversi sunt in arcum pravum
58 Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.
et in ira concitaverunt eum in collibus suis et in sculptilibus suis ad aemulationem eum provocaverunt
59 Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.
audivit Deus et sprevit et ad nihilum redegit valde Israhel
60 Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.
et reppulit tabernaculum Selo tabernaculum suum ubi habitavit in hominibus
61 Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;
et tradidit in captivitatem virtutem eorum et pulchritudinem eorum in manus inimici
62 Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.
et conclusit in gladio populum suum et hereditatem suam sprevit
63 Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
iuvenes eorum comedit ignis et virgines eorum non sunt lamentatae
64 Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.
sacerdotes eorum in gladio ceciderunt et viduae eorum non plorabuntur
65 Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,
et excitatus est tamquam dormiens Dominus tamquam potens crapulatus a vino
66 Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,
et percussit inimicos suos in posteriora obprobrium sempiternum dedit illis
67 Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,
et reppulit tabernaculum Ioseph et tribum Effrem non elegit
68 Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;
et elegit tribum Iuda montem Sion quem dilexit
69 Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.
et aedificavit sicut unicornium sanctificium suum in terra quam fundavit in saecula
70 Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,
et elegit David servum suum et sustulit eum de gregibus ovium de post fetantes accepit eum
71 No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.
pascere Iacob servum suum et Israhel hereditatem suam
72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.
et pavit eos in innocentia cordis sui et in intellectibus manuum suarum deduxit eos
