Psalmi 78

1 Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.

(아삽의 마스길) 내 백성이여, 내 교훈을 들으며 내 입의 말에 귀를 기울일지어다

2 Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.

내가 입을 열고 비유를 베풀어서 옛 비밀한 말을 발표하리니

3 Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,

이는 우리가 들은 바요 아는 바요 우리 열조가 우리에게 전한 바라

4 To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.

우리가 이를 그 자손에게 숨기지 아니하고 여호와의 영예와 그 능력과 기이한 사적을 후대에 전하리로다

5 Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.

여호와께서 증거를 야곱에게 세우시며 법도를 이스라엘에게 정하시고 우리 열조에게 명하사 저희 자손에게 알게 하라 하셨으니

6 Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.

이는 저희로 후대 곧 후생 자손에게 이를 알게 하고 그들은 일어나 그 자손에게 일러서

7 Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;

저희로 그 소망을 하나님께 두며 하나님의 행사를 잊지 아니하고 오직 그 계명을 지켜서

8 Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.

그 열조 곧 완고하고 패역하여 그 마음이 정직하지 못하며 그 심령은 하나님께 충성치 아니한 세대와 같지 않게 하려 하심이로다

9 Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.

에브라임 자손은 병기를 갖추며 활을 가졌으나 전쟁의 날에 물러갔도다

10 Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,

저희가 하나님의 언약을 지키지 아니하고 그 율법 준행하기를 거절하며

11 Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.

여호와의 행하신 것과 저희에게 보이신 기사를 잊었도다

12 Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.

옛적에 하나님이 애굽 땅 소안 들에서 기이한 일을 저희 열조의 목전에서 행하셨으되

13 Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;

저가 바다를 갈라 물을 무더기 같이 서게 하시고 저희로 지나게 하셨으며

14 Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.

낮에는 구름으로 온 밤에는 화광으로 인도하셨으며

15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.

광야에서 반석을 쪼개시고 깊은 수원에서 나는 것 같이 저희에게 물을 흡족히 마시우셨으며

16 Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.

또 반석에서 시내를 내사 물이 강 같이 흐르게 하셨으나

17 Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,

저희는 계속하여 하나님께 범죄하여 황야에서 지존자를 배반하였도다

18 Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,

저희가 저희 탐욕대로 식물을 구하여 그 심중에 하나님을 시험하였으며

19 Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?

그 뿐 아니라 하나님을 대적하여 말하기를 하나님이 광야에서 능히 식탁을 준비하시랴

20 Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?

저가 반석을 쳐서 물을 내시매 시내가 넘쳤거니와 또 능히 떡을 주시며 그 백성을 위하여 고기를 예비하시랴 하였도다

21 Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.

그러므로 여호와께서 듣고 노하심이여 야곱을 향하여 노가 맹렬하며 이스라엘을 향하여 노가 올랐으니

22 Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.

이는 하나님을 믿지 아니하며 그 구원을 의지하지 아니한 연고로다

23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,

그러나 저가 오히려 위의 궁창을 명하시며 하늘 문을 여시고

24 Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.

저희에게 만나를 비같이 내려 먹이시며 하늘 양식으로 주셨나니

25 Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.

사람이 권세 있는 자의 떡을 먹음이여 하나님이 식물을 충족히 주셨도다

26 Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,

저가 동풍으로 하늘에서 일게 하시며 그 권능으로 남풍을 인도하시고

27 Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,

저희에게 고기를 티끌같이 내리시니 곧 바다 모래 같은 나는 새라

28 Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.

그 진중에 떨어지게 하사 그 거처에 둘리셨도다

29 Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.

저희가 먹고 배불렀나니 하나님이 저희 소욕대로 주셨도다

30 Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,

저희가 그 욕심에서 떠나지 아니하고 저희 식물이 아직 그 입에 있을 때에

31 Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.

하나님이 저희를 대하여 노를 발하사 저희 중 살진 자를 죽이시며 이스라엘의 청년을 쳐 엎드러뜨리셨도다

32 Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.

그럴지라도 저희가 오히려 범죄하여 그의 기사를 믿지 아니하였으므로

33 Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.

하나님이 저희 날을 헛되이 보내게 하시며 저희 해를 두렵게 지내게 하셨도다

34 Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,

하나님이 저희를 죽이실 때에 저희가 그에게 구하며 돌이켜 하나님을 간절히 찾았고

35 Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.

하나님이 저희의 반석이시요 지존하신 하나님이 저희 구속자이심을 기억하였도다

36 Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.

그러나 저희가 입으로 그에게 아첨하며 자기 혀로 그에게 거짓을 말하였으니

37 Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.

이는 하나님께 향하는 저희 마음이 정함이 없으며 그의 언약에 성실치 아니하였음이로다

38 Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.

오직 하나님은 자비하심으로 죄악을 사하사 멸하지 아니하시고 그 진노를 여러번 돌이키시며 그 분을 다 발하지 아니하셨으니

39 Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.

저희는 육체 뿐이라 가고 다시 오지 못하는 바람임을 기억하셨음이로다

40 Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!

저희가 광야에서 그를 반항하며 사막에서 그를 슬프시게 함이 몇번인고

41 Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.

저희가 돌이켜 하나님을 재삼 시험하며 이스라엘의 거룩한 자를 격동하였도다

42 Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,

저희가 그의 권능을 기억지 아니하며 대적에게서 구속하신 날도 생각지 아니하였도다

43 Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,

그 때에 하나님이 애굽에서 그 징조를, 소안 들에서 그 기사를 나타내사

44 Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,

저희의 강과 시내를 피로 변하여 저희로 마실수 없게 하시며

45 Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,

파리 떼를 저희 중에 보내어 물게 하시고 개구리를 보내어 해하게 하셨으며

46 Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,

저희의 토산물을 황충에게 주시며 저희의 수고한 것을 메뚜기에게 주셨으며

47 Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,

저희 포도나무를 우박으로, 저희 뽕나무를 서리로 죽이셨으며

48 Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,

저희 가축을 우박에, 저희 양떼를 번갯불에 붙이셨으며

49 Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,

그 맹렬한 노와 분과 분노와 고난 곧 벌하는 사자들을 저희에게 내려 보내셨으며

50 Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,

그 노를 위하여 치도하사 저희 혼의 사망을 면케 아니하시고 저희 생명을 염병에 붙이셨으며

51 Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,

애굽에서 모든 장자 곧 함의 장막에 있는 그 기력의 시작을 치셨으나

52 Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,

자기 백성을 양 같이 인도하여 내시고 광야에서 양떼같이 지도하셨도다

53 Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.

저희를 안전히 인도하시니 저희는 두려움이 없었으나 저희 원수는 바다에 엄몰되었도다

54 Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.

저희를 그 성소의 지경 곧 그의 오른손이 취하신 산으로 인도하시고

55 Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.

또 열방을 저희 앞에서 쫓아 내시며 줄로 저희 기업을 분배하시고 이스라엘 지파로 그 장막에 거하게 하셨도다

56 Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,

그럴지라도 저희가 지존하신 하나님을 시험하며 반항하여 그 증거를 지키지 아니하며

57 Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,

저희 열조같이 배반하고 궤사를 행하여 속이는 활 같이 빗가서

58 Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.

자기 산당으로 그 노를 격동하며 저희 조각한 우상으로 그를 진노케 하였으매

59 Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.

하나님이 들으시고 분내어 이스라엘을 크게 미워하사

60 Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.

실로의 성막 곧 인간에 세우신 장막을 떠나시고

61 Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;

그 능력된 자를 포로에 붙이시며 자기 영광을 대적의 손에 붙이시고

62 Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.

그 백성을 또 칼에 붙이사 그의 기업에게 분내셨으니

63 Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.

저희 청년은 불에 살라지고 저희 처녀에게는 혼인 노래가 없으며

64 Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.

저희 제사장들은 칼에 엎드러지고 저희 과부들은 애곡하지 못하였도다

65 Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,

때에 주께서 자다가 깬 자 같이 포도주로 인하여 외치는 용사 같이 일어나사

66 Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,

그 대적들을 쳐 물리쳐서 길이 욕되게 하시고

67 Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,

또 요셉의 장막을 싫어 버리시며 에브라임 지파를 택하지 아니하시고

68 Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;

오직 유다 지파와 그 사랑하시는 시온산을 택하시고

69 Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.

그 성소를 산의 높음 같이, 영원히 두신 땅 같이 지으셨으며

70 Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,

또 그 종 다윗을 택하시되 양의 우리에서 취하시며

71 No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.

젖 양을 지키는 중에서 저희를 이끄사 그 백성인 야곱 그 기업인 이스라엘을 기르게 하셨더니

72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.

이에 저가 그 마음의 성실함으로 기르고 그 손의 공교함으로 지도하였도다