Psalmi 78
1 Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.
アサフの教訓のうた わが民よわが教訓をきき、わが口のことばになんぢらの耳をかたぶけよ
2 Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.
われ口をひらきて譬喩をまうけ いにしへの玄幽なる語をかたりいでん
3 Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
是われらが曩にききしところ知しところ又われらが列祖のかたりつたへし所なり
4 To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.
われら之をその子孫にかくさずヱホバのもろもろの頌美と能力とそのなしたまへる奇しき事跡とをきたらんとする世につげん
5 Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.
そはヱホバ證詞をヤコブのうちにたて律法をイスラエルのうちに定めてその子孫にしらすべきことをわれらの列祖におほせたまひたればなり
6 Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.
これ來らんとする代のちに生るる子孫がこれを知みづから起りてそのまた子孫につたへ
7 Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;
かれらをして神によりたのみ神のみわざを忘れずその誡命をまもらしめん爲なり
8 Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.
またその列祖のごとく頑固にしてそむくものの類となり そのこころ修まらず そのたましひ神に忠ならざる類とならざらん爲なり
9 Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.
エフライムのこらは武具ととのへ弓をたづさへしに戦ひの日にうしろをそむけたり
10 Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
かれら神のちかひをまもらず そのおきてを履ことをいなみ
11 Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
ヱホバのなしたまへることとかれらに示したまへる奇しき事跡とをわすれたり
12 Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
神はエジプトの國にてゾアンの野にて妙なる事をかれらの列祖のまへになしたまへり
13 Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
すなはち海をさきてかれらを過ぎしめ水をつみて堆かくしたまへり
14 Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
ひるは雲をもてかれらをみちびき夜はよもすがら火の光をもてこれを導きたまへり
15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
神はあれのにて磐をさき大なる淵より汲がごとくにかれらに飮しめ
16 Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.
また磐より流をひきて河のごとくに水をながれしめたまへり
17 Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,
然るにかれら尚たえまなく罪ををかして神にさからひ荒野にて至上者にそむき
18 Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,
またおのが慾のために食をもとめてその心のうちに神をこころみたり
19 Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?
然のみならずかれらは神にさからひていへり 神は荒野にて筵をまうけたまふを得んや
20 Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?
みよ神いはを撃たまへば水ほどばしりいで流あぶれたり 糧をもあたへたまふを得んや神はその民のために肉をそなへたまはんやと
21 Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.
この故にヱホバこれを聞ていきどほりたまひき 火はヤコブにむかひてもえあがり怒はイスラエルにむかひて立騰れり
22 Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.
こはかれら神を信ぜずその救にたのまざりし故なり
23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,
されどなほ神はうへなる雲に命じて天の戸をひらき
24 Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.
25 Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
人みな勇士の糧をくらへり 神はかれらに食物をおくりて飽足らしめたまふ
26 Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,
神は天に東風をふかせ大能もて南の風をみちびきたまへり
27 Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,
神はかれらのうへに塵のごとく肉をふらせ海の沙のごとく翼ある鳥をふらせて
28 Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.
その營のなかその住所のまはりに落したまへり
29 Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.
斯てかれらは食ひて飽たりぬ神はこれにその欲みしものを與へたまへり
30 Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,
かれらが未だその慾をはなれず食物のなほ口のうちにあるほどに
31 Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.
神のいかり既かれらに對ひてたちのぼり彼等のうちにて最もこえたる者をころしイスラエルのわかき男をうちたふしたまへり
32 Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.
これらの事ありしかど彼等はなほ罪ををかしてその奇しきみわざを信ぜざりしかば
33 Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.
神はかれらの日を空しくすぐさせ その年をおそれつつ過させたまへり
34 Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,
彼等のうへにマナをふらせて食はしめ天の穀物をあたへたまへり 神かれらを殺したまへる時かれら神をたづね歸りきたりて懇ろに神をもとめたり
35 Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.
かくて神はおのれの磐いとたかき神はおのれの贖主なることをおもひいでたり
36 Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.
然はあれど彼等はただその口をもて神にへつらひその舌をもて神にいつはりをいひたりしのみ
37 Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.
そはかれらのこころは神にむかひて堅からず その契約をまもるに忠信ならざりき
38 Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.
されど神はあはれみに充たまへばかれらの不義をゆるして亡したまはず屡ばそのみいかりを轉してことごとくは忿恚をふりおこし給はざりき
39 Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.
又かれがただ肉にして過去ばふたたび歸りこぬ風なるをおもひいで給へり
40 Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!
かれらは野にて神にそむき荒野にて神をうれへしめしこと幾次ぞや
41 Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.
かれらかへすがへす神をこころみイスラエルの聖者をはづかしめたり
42 Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
かれらは神の手をも敵より贖ひたまひし日をもおもひいでざりき
43 Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,
神はそのもろもろの豫兆をエジプトにあらはしその奇しき事をゾアンの野にあらはし
44 Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
かれらの河を血にかはらせてその流を飮あたはざらしめ
45 Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
また蝿の群をおくりてかれらをくはしめ蛙をおくりてかれらを亡させたまへり
46 Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
神はかれらの田産を蟊賊にわたし かれらの勤労を蝗にあたへたまへり
47 Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
神は雹をもてかれらの葡萄の樹をからし霜をもてかれらの桑の樹をからし
48 Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
その家畜をへうにわたしその群をもゆる閃電にわたし
49 Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
かれらの上にはげしき怒といきどほりと怨恨となやみと禍害のつかひの群とをなげいだし給へり
50 Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
神はその怒をもらす道をまうけ かれらのたましひを死よりまぬかれしめず そのいのちを疫病にわたし
51 Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,
エジプトにてすべての初子をうちハムの幕屋にてかれらの力の始をうちたまへり
52 Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
されどおのれの民を羊のごとくに引いだし かれらを曠野にてけだものの群のごとくにみちびき
53 Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
かれらをともなひておそれなく安けからしめ給へり されど海はかれらの仇をおほへり
54 Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.
神はその聖所のさかひ その右の手にて購たまへるこの山に彼らを携へたまへり
55 Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.
又かれらの前にてもろもろの國人をおもひいだし準縄をもちゐ その地をわかちて嗣業となし イスラエルの族をかれらの幕屋にすまはせたまへり
56 Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,
然はあれど彼等はいとたかき神をこころみ之にそむきてそのもろもろの證詞をまもらず
57 Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,
叛きしりぞきてその列祖の如く眞實をうしなひ くるへる弓のごとくひるがへりて逸ゆけり
58 Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.
高處をまうけて神のいきどほりをひき刻める像にて神の嫉妬をおこしたり
59 Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.
神ききたまひて甚だしくいかり大にイスラエルを憎みたまひしかば
60 Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.
人々の間におきたまひし幕屋なるシロのあげばりを棄さり
61 Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;
その力をとりことならしめ その榮光を敵の手にわたし
62 Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.
その民を劍にあたへ その嗣業にむかひて甚だしく怒りたまへり
63 Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
火はかれらのわかき男をやきつくし かれらの處女はその婚姻の歌によりて譽らるることなく
64 Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.
かれらの祭司はつるぎにて仆れ かれらの寡婦は喪のなげきだにせざりき
65 Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,
斯るときに主はねぶりし者のさめしごとく勇士の洒によりてさけぶがごとく目さめたまひて
66 Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,
その敵をうちしりぞけ とこしへの辱をかれらに負せたまへり
67 Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,
またヨセフの幕屋をいなみエフライムの族をえらばず
68 Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;
ユダの族そのいつくしみたまふシオンの山をえらびたまへり
69 Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.
その聖所を山のごとく永遠にさだめたまへる地のごとくに立たまへり
70 Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,
またその僕ダビデをえらびて羊の牢のなかよりとり
71 No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.
乳をあたふる牝羊にしたがひゆく勤のうちより携へきたりてその民ヤコブその嗣業イスラエルを牧はせたまへり
72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.
斯てダビデはそのこころの完全にしたがひてかれらを牧ひ その手のたくみをもて之をみちびけり
