Psalmi 78
1 Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.
Yon Sòm a Asaph Koute, O pèp mwen an a lenstriksyon mwen. Panche zòrèy Ou vè pawòl a bouch mwen.
2 Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.
Mwen va ouvri bouch mwen avèk yon parabòl. Mwen va pale pawòl fonse a tan ansyen yo,
3 Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
ke nou te tande, konnen e ke papa zansèt nou yo te fè nou konprann.
4 To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.
Nou p ap kache yo a pitit nou yo, men nou va pale a jenerasyon k ap vini yo, tout lwanj SENYÈ a, fòs Li ak gran mèvèy ke Li te konn fè yo.
5 Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.
Paske Li te etabli yon temwayaj nan Jacob e te chwazi yon lwa an Israël, sou (sila) Li te kòmande papa zansèt nou yo pou yo ta enstwi yo a pitit pa yo.
6 Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.
Ke jenerasyon k ap vini an ta kab konnen. Menm pou (sila) ki poko fèt yo, pou yo ta kab leve e pale yo a pitit yo,
7 Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;
pou yo kab mete konfyans yo nan Bondye e pa bliye zèv Bondye yo, men kenbe kòmandman Li yo.
8 Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.
Pou yo pa fè tankou papa zansèt yo, yon jenerasyon tèt di e rebèl, yon jenerasyon ki pa t gen kè fidèl, ki pa t gen lespri fidèl a Bondye.
9 Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.
Fis a Éphraïm yo ki kon tire flèch, te pote banza yo. Sepandan, nan jou batay la, yo te fè bak.
10 Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
Yo pa t kenbe akò yo ak Bondye e te refize mache nan lalwa Li.
11 Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
Yo te bliye zèv Li yo avèk mirak ke Li te montre yo.
12 Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
Li te fòje mirak yo devan zansèt yo, nan peyi Égypte la ak nan chan Tsoan an.
13 Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
Li te divize lanmè a e te fè yo pase ladann. Li te fè dlo yo kanpe wo tankou yon gwo pil.
14 Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
Apre, Li te dirije yo avèk nwaj nan lajounen e nan tout nwit lan avèk limyè dife.
15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
Li te fann wòch yo nan dezè a e te bay yo anpil dlo pou bwè tankou nan fon yo.
16 Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.
Li te fè parèt sous ki te pete sòti nan wòch la, e te fè dlo desann tankou larivyè.
17 Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,
Sepandan, yo te kontinye peche kont Li, e fè rebèl kont Pi Wo a nan dezè a.
18 Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,
Konsa, nan kè yo, yo te pase Bondye a leprèv lè yo te mande manje selon dezi yo.
19 Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?
Wi, yo te pale kont Bondye. Yo te di: “Èske Bondye kapab prepare yon tab nan dezè a?
20 Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?
Gade byen, Li te frape wòch la pou dlo kouri sòti e gwo sous yo t ap debòde. Èske Li kapab bay pen tou? Èske Li kab founi vyann pou pèp Li a?”
21 Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.
Pou sa, SENYÈ a te tande e te ranpli ak kòlè. Konsa, yon dife te limen kont Jacob, e chalè te monte tou kont Israël.
22 Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.
Paske yo pa t kwè nan Bondye, e pa t mete konfyans yo nan delivrans Li.
23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,
Men Li te kòmande nwaj anlè yo, e te louvri pòt syèl yo.
24 Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.
Li te fè lamàn vin tonbe tankou lapli sou yo, pou yo manje e te bay yo manje soti nan syèl la.
25 Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
Lòm te manje manje a zanj yo. Li te voye manje ba yo an abondans.
26 Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,
Li te fè van lès la vante nan syèl yo e avèk pwisans Li, Li te dirije van sid la.
27 Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,
Li te fè tonbe vyann sou yo tankou lapli, tankou pousyè, menm zwazo ak zèl tankou sab lanmè.
28 Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.
Alò, Li te kite yo tonbe nan mitan kan an, toupatou abitasyon yo.
29 Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.
Konsa, yo te manje vant plen, e sa yo te mande, se sa Li te bay yo.
30 Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,
Avan, yo te satisfè dezi yo, pandan manje a te toujou nan bouch yo,
31 Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.
kòlè Bondye te leve kont yo e te touye kèk nan pi vayan pami yo. Li te frape desann mesye pi chwazi Israël yo.
32 Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.
Malgre tout sa, yo te peche toujou, e pa t kwè nan zèv mèvèy Li yo.
33 Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.
Akoz sa, Li te fè jou yo fini mal, e ane yo nan laperèz sibit.
34 Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,
Lè Li te touye yo, nan lè sa a, yo te chache Li. Yo te retounen chache Li ak dilijans.
35 Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.
Konsa, yo te sonje ke Bondye te wòch yo, e Pi Wo a, redanmtè yo.
36 Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.
Men yo te twonpe Li ak bouch yo. Yo te manti a Li ak lang yo.
37 Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.
Paske kè yo pa t fèm vè Li menm, ni yo pa t fidèl selon akò Li.
38 Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.
Men Li menm, akoz mizerikòd Li, te padone inikite yo, e pa t detwi yo. Wi, souvan Li te ralanti kòlè Li e pa t kite tout kòlè li vin leve.
39 Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.
Konsa, Li te sonje ke se sèl chè yo te ye, yon van pase ki pa retounen ankò.
40 Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!
Konbyen fwa yo te fè rebèl kont Li nan dezè a, e te fè L soufri lapèn la nan savann an!
41 Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.
Anpil fwa, yo te pase Bondye a leprèv, epi te fè (Sila) Ki Sen A Israël la soufri doulè.
42 Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
Yo pa t sonje pwisans Li, ni jou ke Li te delivre yo nan men advèsè yo,
43 Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,
lè Li te akonpli mirak Li yo an Égypte ak mèvèy Li yo nan chan Tsoan an.
44 Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
Li te chanje rivyè yo an san. Konsa, nan sous yo, yo pa t kab bwè.
45 Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
Li te voye pami yo mouch an gran kantite ki te devore yo, avèk krapo ki te detwi yo.
46 Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
Li te bay chan rekòlt a chwalbwa a, ak pwodwi travay yo a krikèt la.
47 Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
Li te detwi chan fwi yo ak lagrèl e bwa sikomò yo ak fredi.
48 Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
Li te bay bèt yo tou a lagrèl e twoupo yo a loray.
49 Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
Li te voye sou yo chalè kòlè Li, gwo kòlè avèk endiyasyon ak twoub, ak yon bann zanj ki pou detwi yo.
50 Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
Li te fè yon chemen pou lakòlè Li. Li pa t epagne nanm yo de lanmò, men te bay lavi yo a gwo fleyo.
51 Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,
Li te frape di tout premye ne an Égypte yo, premye sòti a fòs kouraj yo nan tant a Cham yo.
52 Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
Men Li te mennen fè sòti pwòp pèp li a tankou mouton. Li te dirije yo nan dezè a tankou yon twoupo.
53 Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
Li te dirije yo avèk swen pou yo pa pè, men lanmè te vale lènmi yo.
54 Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.
Konsa, Li te mennen yo nan peyi sen Li an, vè peyi ti kolin ke men dwat Li te vin posede a.
55 Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.
Anplis, li te chase nasyon yo devan yo, te pataje pou yo yon eritaj selon mezi li, e te fè tribi Israël yo abite nan tant yo.
56 Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,
Sepandan, yo te tante e fè rebèl kont Bondye Pi Wo a, e pa t kenbe temwayaj Li yo,
57 Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,
men te vire fè bak e te aji nan malveyans tankou papa zansèt yo. Yo te vire akote tankou yon banza ki tòde.
58 Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.
Paske yo te pwovoke Li avèk wo plas yo, e te fè L jalou avèk imaj taye yo.
59 Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.
Lè Bondye te tande, Li te vin ranpli avèk kòlè, e te vin deteste Israël anpil.
60 Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.
Jiskaske Li te abandone abitasyon Silo, tant ke li te konn monte pami lòm nan,
61 Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;
e te bay yo menm ki te fòs Li, an kaptivite, glwa Li nan men advèsè a.
62 Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.
Anplis, Li te livre pèp Li a de nepe e te vin ranpli avèk kòlè kont eritaj Li a.
63 Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
Dife te devore jennonm Li yo e vyèj Li yo pa t gen chan maryaj.
64 Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.
Prèt Li yo te tonbe pa nepe e Vèv Li yo pa t kab kriye.
65 Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,
Konsa, SENYÈ a te leve tankou se nan dòmi Li te ye, tankou yon gèrye ki rele fò akoz diven.
66 Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,
Li te pouse advèsè Li yo fè bak. Li te mete sou yo yon repwòch ki pa t ap fini menm.
67 Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,
Anplis, Li te rejte tant Jospeh la, ni pa t chwazi tribi Éphraïm nan.
68 Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;
Men Li te chwazi tribi Juda a, Mòn Sion ke Li te renmen anpil la.
69 Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.
Li te bati sanktiyè Li tankou wotè mòn yo, tankou latè ke Li te etabli jis pou tout tan an.
70 Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,
Anplis, Li te chwazi David, sèvitè Li a. Li te pran l sòti nan Pak mouton yo,
71 No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.
sòti nan okipe mouton k ap fè pitit, avèk ti mouton nouris, Li te mennen li, pou vin bèje Jacob, pèp Li a, avèk Israël, eritaj Li a.
72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.
Konsa, Li te fè bèje yo selon entegrite kè l, e te gide yo avèk men abil li.
