Psalmi 78
1 Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.
Eine Unterweisung; von Asaph. Höre, mein Volk, meine Lehre, neiget eure Ohren zu den Reden meines Mundes!
2 Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.
Ich will meinen Mund zu einem Spruche öffnen, will Rätsel vortragen aus alter Zeit,
3 Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
was wir gehört und gelernt und was unsre Väter uns erzählt haben.
4 To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.
Es wurde ihren Söhnen nicht vorenthalten, sondern sie haben dem spätern Geschlecht den Ruhm des HERRN erzählt, seine Macht und seine Wunder, die er getan,
5 Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.
nämlich, daß er ein Zeugnis aufstellte in Jakob und ein Gesetz gab in Israel, von welchem er unsern Vätern befahl, es ihren Kindern kundzutun,
6 Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.
damit das spätere Geschlecht es wisse, die Kinder, die noch sollten geboren werden, und damit auch sie, wenn sie aufgewachsen wären, es ihren Kindern erzählten;
7 Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;
daß diese auf Gott ihr Vertrauen setzten und nicht vergäßen die Taten Gottes und seine Gebote befolgten
8 Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.
und nicht würden wie ihre Väter, ein abtrünniges und widerspenstiges Geschlecht, ein Geschlecht, das kein festes Herz hatte, und dessen Geist nicht treu war gegen Gott.
9 Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.
Die Kinder Ephraims, geübte Bogenschützen, wandten um am Tage der Schlacht.
10 Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
Sie bewahrten den Bund Gottes nicht und wollten nicht nach seinem Gesetze wandeln.
11 Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
Und sie vergaßen seine Taten und seine Wunder, die er ihnen erzeigt.
12 Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
Vor ihren Vätern hatte er Wunder getan im Lande Ägypten, im Gefilde Zoan.
13 Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
Er spaltete das Meer und führte sie hindurch und türmte die Wasser auf wie einen Damm,
14 Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
und leitete sie bei Tag mit einer Wolke und während der ganzen Nacht mit einem hellen Feuer.
15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
Er spaltete Felsen in der Wüste und tränkte sie wie mit großen Fluten,
16 Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.
und ließ Bäche aus dem Felsen hervorspringen und Wasser herabfließen in Strömen.
17 Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,
Dennoch fuhren sie fort, wider ihn zu sündigen und den Höchsten zu erzürnen in der Wüste.
18 Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,
Und sie versuchten Gott in ihrem Herzen, indem sie Speise forderten nach ihrem Gelüste.
19 Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?
Und sie redeten wider Gott und sprachen: «Kann Gott einen Tisch bereiten in der Wüste?
20 Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?
Siehe, er hat den Felsen geschlagen, daß Wasser flossen und Bäche sich ergossen. Kann er aber auch Brot geben? Wird er seinem Volke Fleisch verschaffen?»
21 Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.
Darum, als der HERR das hörte, ward er entrüstet, und Feuer entbrannte wider Jakob, ja, Zorn stieg auf über Israel,
22 Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.
weil sie Gott nicht glaubten und nicht auf seine Hilfe vertrauten.
23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,
Und er gebot den Wolken droben und öffnete die Türen des Himmels;
24 Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.
und er ließ Manna auf sie regnen zum Essen und gab ihnen Himmelskorn.
25 Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
Der Mensch aß Engelsbrot; er sandte ihnen Speise genug.
26 Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,
Er erregte den Ostwind am Himmel und führte durch seine Kraft den Südwind herbei,
27 Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,
ließ Fleisch auf sie regnen wie Staub und beschwingte Vögel wie Sand am Meer,
28 Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.
und ließ sie fallen mitten in ihr Lager, rings um ihre Wohnung her.
29 Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.
Da aßen sie und wurden allzu satt; was sie gewünscht hatten, gewährte er ihnen.
30 Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,
Sie hatten sich ihres Gelüstes noch nicht entschlagen, und ihre Speise war noch in ihrem Munde,
31 Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.
als der Zorn Gottes sich wider sie erhob und die Fetten unter ihnen erwürgte und die Jungmannschaft Israels darniederstürzte.
32 Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.
Trotz alledem sündigten sie weiter und glaubten nicht an seine Wunder.
33 Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.
Darum ließ er ihre Tage wie einen Hauch vergehen und ihre Jahre durch plötzlichen Untergang.
34 Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,
Wenn er sie tötete, so suchten sie ihn und kehrten sich wieder zu Gott
35 Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.
und dachten daran, daß Gott ihr Fels sei, und Gott, der Höchste, ihr Erlöser.
36 Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.
Aber sie heuchelten ihm mit ihrem Munde und logen mit ihren Zungen;
37 Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.
denn ihr Herz war nicht aufrichtig gegen ihn, und sie hielten nicht treu an seinem Bund.
38 Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.
Er aber war barmherzig und vergab die Schuld und vertilgte sie nicht und hat oftmals seinen Zorn abgewandt und nicht allen seinen Grimm erweckt;
39 Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.
denn er dachte daran, daß sie Fleisch seien, ein Wind, der hinfährt und nicht wiederkehrt.
40 Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!
Wie oft empörten sie sich wider ihn in der Wüste und betrübten ihn in der Einöde!
41 Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.
Und sie versuchten Gott immer wieder und kränkten den Heiligen Israels.
42 Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
Sie sind seiner Hand nicht eingedenk gewesen, des Tages, da er sie vom Feinde erlöste;
43 Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,
da er seine Zeichen tat in Ägypten und seine Wunder im Gefilde Zoan;
44 Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
als er ihre Ströme in Blut verwandelte und ihre Bäche, so daß man nicht trinken konnte;
45 Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
da er Ungeziefer unter sie sandte, das sie fraß, und Frösche, die sie verderbten;
46 Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
da er den Fressern ihre Früchte gab und den Heuschrecken ihre Erzeugnisse;
47 Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
da er ihre Weinstöcke mit Hagel schlug und ihre Maulbeerbäume mit Schlossen
48 Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
und ihr Vieh dem Hagel preisgab und ihre Herden den Wetterstrahlen;
49 Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
da er gegen sie die Glut seines Zornes entsandte, Grimm und Ungnade und Drangsal, Scharen von Unglücksengeln;
50 Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
da er seinem Zorn den Lauf ließ, ihre Seele nicht vor dem Tod bewahrte, sondern ihr Leben der Pest preisgab;
51 Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,
da er alle Erstgeburt in Ägypten schlug, die Erstlinge ihrer Kraft in den Hütten Hams.
52 Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
Und er ließ sein Volk ausziehen wie Schafe und leitete sie wie eine Herde in der Wüste
53 Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
und führte sie sicher, daß sie sich nicht fürchteten; ihre Feinde aber bedeckte das Meer.
54 Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.
Und er brachte sie in die Grenzen seines Heiligtums; zu diesem Berg, den seine Rechte erworben.
55 Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.
Und er vertrieb vor ihnen her die Heiden und teilte ihnen das Erbe aus mit der Meßschnur und ließ in ihren Zelten die Stämme Israels wohnen.
56 Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,
Aber sie versuchten und erzürnten den höchsten Gott und hielten seine Zeugnisse nicht,
57 Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,
sondern wichen zurück und fielen ab wie ihre Väter; sie gingen fehl wie ein trügerischer Bogen.
58 Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.
Und sie reizten ihn zum Zorn durch ihre Höhen und zur Eifersucht durch ihre Götzen.
59 Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.
Gott hörte es und entrüstete sich und verabscheute Israel sehr.
60 Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.
Und er verließ seine Wohnung zu Silo, das Zelt, wo er unter den Menschen wohnte,
61 Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;
und gab seine Macht in Gefangenschaft und seine Herrlichkeit in Feindeshand,
62 Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.
und überlieferte sein Volk dem Schwert und war entrüstet über sein Erbe.
63 Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
Seine Jünglinge hat das Feuer verzehrt, und seine Jungfrauen mußten ohne Brautlied bleiben.
64 Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.
Seine Priester sind durchs Schwert gefallen, und seine Witwen konnten nicht weinen.
65 Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,
Da erwachte der Herr wie ein Schlafender, wie ein Starker, der sich Mut zugetrunken.
66 Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,
Und er schlug seine Feinde zurück, ewige Schande fügte er ihnen zu.
67 Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,
Und er verwarf das Zelt Josephs und erwählte nicht den Stamm Ephraim,
68 Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;
sondern erwählte den Stamm Juda, den Berg Zion, welchen er liebt.
69 Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.
Und er baute sein Heiligtum wie Himmelshöhen, gleich der Erde, die er auf ewig gegründet hat.
70 Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,
Und er erwählte seinen Knecht David und nahm ihn von den Schafhürden weg.
71 No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.
Da er den tragenden Schafen nachging, holte er ihn, daß er weiden sollte Jakob, sein Volk, und Israel, sein Erbe.
72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.
Und er weidete sie mit aller Treue seines Herzens und leitete sie mit geschickter Hand.
