Psalmi 78
1 Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.
The lernyng of Asaph. Mi puple, perseyue ye my lawe; bowe youre eere in to the wordis of my mouth.
2 Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.
I schal opene my mouth in parablis; Y schal speke perfite resouns fro the bigynnyng.
3 Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
Hou grete thingis han we herd, aud we han knowe tho; and oure fadris. telden to vs.
4 To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.
Tho ben not hid fro the sones of hem; in anothir generacioun. And thei telden the heriyngis of the Lord, and the vertues of hym; and hise merueilis, whyche he dide.
5 Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.
And he reiside witnessyng in Jacob; and he settide lawe in Israel. Hou grete thingis comaundide he to oure fadris, to make tho knowun to her sones;
6 Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.
that another generacioun knowe. Sones, that schulen be born, and schulen rise vp; schulen telle out to her sones.
7 Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;
That thei sette her hope in God, and foryete not the werkis of God; and that thei seke hise comaundementis.
8 Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.
Lest thei be maad a schrewid generacioun; and terrynge to wraththe, as the fadris of hem. A generacioun that dresside not his herte; and his spirit was not bileued with God.
9 Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.
The sones of Effraym, bendinge a bouwe and sendynge arowis; weren turned in the dai of batel.
10 Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
Thei kepten not the testament of God; and thei nolden go in his lawe.
11 Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
And thei foryaten hise benefices; and hise merueils, whiche he schewide to hem.
12 Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
He dide merueils bifore the fadris of hem in the loond of Egipt; in the feeld of Taphneos.
13 Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
He brak the see, and ledde hem thorou; and he ordeynede the watris as in a bouge.
14 Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
And he ledde hem forth in a cloude of the dai; and al niyt in the liytnyng of fier.
15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
He brak a stoon in deseert; and he yaf watir to hem as in a myche depthe.
16 Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.
And he ledde watir out of the stoon; and he ledde forth watris as floodis.
17 Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,
And thei `leiden to yit to do synne ayens hym; thei excitiden hiye God in to ire, in a place with out water.
18 Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,
And thei temptiden God in her hertis; that thei axiden meetis to her lyues.
19 Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?
And thei spaken yuel of God; thei seiden, Whether God may make redi a bord in desert?
20 Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?
For he smoot a stoon, and watris flowiden; and streemys yeden out in aboundaunce. Whether also he may yyue breed; ether make redi a bord to his puple?
21 Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.
Therfor the Lord herde, and delaiede; and fier was kindelid in Jacob, and the ire of God stiede on Israel.
22 Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.
For thei bileueden not in God; nether hopiden in his heelthe.
23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,
And he comaundide to the cloudis aboue; and he openyde the yatis of heuene.
24 Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.
And he reynede to hem manna for to eete; and he yaf to hem breed of heuene.
25 Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
Man eet the breed of aungels; he sent to hem meetis in aboundance.
26 Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,
He turnede ouere the south wynde fro heuene; and he brouyte in bi his vertu the weste wynde.
27 Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,
And he reynede fleischis as dust on hem; and `he reinede volatils fethered, as the grauel of the see.
28 Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.
And tho felden doun in the myddis of her castels; aboute the tabernaclis of hem.
29 Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.
And thei eeten, and weren fillid greetli, and he brouyte her desire to hem;
30 Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,
thei weren not defraudid of her desier. Yit her metis weren in her mouth;
31 Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.
and the ire of God stiede on hem. And he killide the fatte men of hem; and he lettide the chosene men of Israel.
32 Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.
In alle these thingis thei synneden yit; and bileuede not in the merueils of God.
33 Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.
And the daies of hem failiden in vanytee; and the yeeris of hem faileden with haste.
34 Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,
Whanne he killide hem, thei souyten hym; and turneden ayen, and eerli thei camen to hym.
35 Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.
And thei bithouyten, that God is the helper of hem; and `the hiy God is the ayenbier of hem.
36 Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.
And thei loueden hym in her mouth; and with her tunge thei lieden to hym.
37 Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.
Forsothe the herte of hem was not riytful with hym; nethir thei weren had feithful in his testament.
38 Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.
But he is merciful, and he schal be maad merciful to the synnes of hem; and he schal not destrie hem. And he dide greetli, to turne awei his yre; and he kyndelide not al his ire.
39 Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.
And he bithouyte, that thei ben fleische; a spirit goynge, and not turnynge ayen.
40 Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!
Hou oft maden thei hym wrooth in desert; thei stireden hym in to ire in a place with out watir.
41 Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.
And thei weren turned, and temptiden God; and thei wraththiden the hooli of Israel.
42 Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
Thei bithouyten not on his hond; in the dai in the which he ayen bouyte hem fro the hond of the trobler.
43 Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,
As he settide hise signes in Egipt; and hise grete wondris in the feeld of Taphneos.
44 Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
And he turnede the flodis of hem and the reynes of hem in to blood; that thei schulden not drynke.
45 Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
He sente a fleisch flie in to hem, and it eet hem; and he sente a paddok, and it loste hem.
46 Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
And he yaf the fruytis of hem to rust; and he yaf the trauels of hem to locustis.
47 Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
And he killide the vynes of hem bi hail; and the moore trees of hem bi a frost.
48 Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
And he bitook the beestis of hem to hail; and the possessioun of hem to fier.
49 Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
He sente in to hem the ire of his indignacioun; indignacioun, and ire, and tribulacioun, sendingis in bi iuel aungels.
50 Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
He made weie to the path of his ire, and he sparide not fro the deth of her lyues; and he closide togidere in deth the beestis of hem.
51 Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,
And he smoot al the first gendrid thing in the lond of Egipt; the first fruytis of alle the trauel of hem in the tabernaclis of Cham.
52 Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
And he took awei his puple as scheep; and he ledde hem forth as a flok in desert.
53 Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
And he ledde hem forth in hope, and thei dredden not; and the see hilide the enemyes of hem.
54 Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.
And he brouyte hem in to the hil of his halewyng; in to the hil which his riythond gat. And he castide out hethene men fro the face of hem; and bi lot he departide to hem the lond in a cord of delyng.
55 Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.
And he made the lynagis of Israel to dwelle in the tabernaclis of hem.
56 Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,
And thei temptiden, and wraththiden heiy God; and thei kepten not hise witnessyngis.
57 Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,
And thei turneden awei hem silf, and thei kepten not couenaunt; as her fadris weren turned in to a schrewid bouwe.
58 Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.
Thei stiriden him in to ire in her litle hillis; and thei terriden hym to indignacioun of her grauen ymagis.
59 Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.
God herde, and forsook; and brouyte to nouyt Israel greetli.
60 Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.
And he puttide awei the tabernacle of Sylo; his tabernacle where he dwellide among men.
61 Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;
And he bitook the vertu of hem in to caitiftee; and the fairnesse of hem in to the hondis of the enemye.
62 Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.
And he closide togidere his puple in swerd; and he dispiside his erytage.
63 Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
Fier eet the yonge men of hem; and the virgyns of hem weren not biweilid.
64 Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.
The prestis of hem fellen doun bi swerd; and the widewis of hem weren not biwept.
65 Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,
And the Lord was reisid, as slepynge; as miyti greetli fillid of wiyn.
66 Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,
And he smoot hise enemyes on the hynderere partis; he yaf to hem euerlastyng schenschipe.
67 Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,
And he puttide awei the tabernacle of Joseph; and he chees not the lynage of Effraym.
68 Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;
But he chees the lynage of Juda; he chees the hil of Syon, which he louede.
69 Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.
And he as an vnicorn bildide his hooli place; in the lond, which he foundide in to worldis.
70 Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,
And he chees Dauid his seruaunt, and took hym vp fro the flockis of scheep; he took hym fro bihynde scheep with lambren.
71 No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.
To feed Jacob his seruaunt; and Israel his eritage.
72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.
And he fedde hem in the innocens of his herte; and he ledde hem forth in the vndurstondyngis of his hondis.
