< Psalmi 78 >

1 Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.
AN INSTRUCTION OF ASAPH. Give ear, O my people, to my law, Incline your ear to sayings of my mouth.
2 Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.
I open my mouth with an allegory, I bring forth hidden things of old,
3 Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
That we have heard and know, And our fathers have recounted to us.
4 To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.
We do not hide from their sons, Recounting praises of YHWH to a later generation, And His strength, and His wonders that He has done.
5 Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.
And He raises up a testimony in Jacob, And has placed a law in Israel, That He commanded our fathers, To make them known to their sons.
6 Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.
So that a later generation knows, Sons who are born, rise and recount to their sons,
7 Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;
And place their confidence in God, And do not forget the doings of God, But keep His commands.
8 Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.
And they are not like their fathers, A generation apostatizing and being rebellious, A generation—it has not prepared its heart, Nor [is] its spirit steadfast with God.
9 Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.
Sons of Ephraim—armed bearers of bow, Have turned in a day of conflict.
10 Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
They have not kept the covenant of God, And they have refused to walk in His law,
11 Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
And they forget His doings, And His wonders that He showed them.
12 Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
He has done wonders before their fathers, In the land of Egypt—the field of Zoan.
13 Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
He cleft a sea, and causes them to pass over, Indeed, He causes waters to stand as a heap.
14 Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
And leads them with a cloud by day, And with a light of fire all the night.
15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
He cleaves rocks in a wilderness, And gives drink—as the great deep.
16 Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.
And brings out streams from a rock, And causes waters to come down as rivers.
17 Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,
And they still add to sin against Him, To provoke the Most High in the dry place.
18 Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,
And they try God in their heart, To ask food for their lust.
19 Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?
And they speak against God—they said: “Is God able to array a table in a wilderness?”
20 Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?
Behold, He has struck a rock, And waters flow, indeed, streams overflow. “Also, [is] He able to give bread? Does He prepare flesh for His people?”
21 Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.
Therefore YHWH has heard, And He shows Himself angry, And fire has been kindled against Jacob, And anger has also gone up against Israel,
22 Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.
For they have not believed in God, Nor have they trusted in His salvation.
23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,
And He commands clouds from above, Indeed, He has opened doors of the heavens.
24 Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.
And He rains manna on them to eat, Indeed, He has given grain of the heavens to them.
25 Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
Each has eaten food of the mighty, He sent provision to them to satiety.
26 Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,
He causes an east wind to journey in the heavens, And leads a south wind by His strength,
27 Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,
And He rains on them flesh as dust, And as sand of the seas—winged bird,
28 Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.
And causes [it] to fall in the midst of His camp, Around His dwelling places.
29 Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.
And they eat, and are greatly satisfied, And He brings their desire to them.
30 Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,
They have not been estranged from their desire, Their food [is] yet in their mouth,
31 Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.
And the anger of God has gone up against them, And He slays among their fat ones, And He caused youths of Israel to bend.
32 Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.
With all this they have sinned again, And have not believed in His wonders.
33 Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.
And He consumes their days in vanity, And their years in trouble.
34 Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,
If He slew them, then they sought Him, And turned back, and earnestly sought God,
35 Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.
And they remember that God [is] their rock, And God Most High their redeemer.
36 Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.
And they deceive Him with their mouth, And lie to Him with their tongue,
37 Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.
And their heart has not been right with Him, And they have not been steadfast in His covenant.
38 Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.
And He, the Merciful One, pardons iniquity, and does not destroy, And has often turned back His anger, And does not awaken all His fury.
39 Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.
And He remembers that they [are] flesh, A wind going on—and it does not return.
40 Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!
How often do they provoke Him in the wilderness, Grieve Him in the desolate place?
41 Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.
Indeed, they turn back, and try God, And have limited the Holy One of Israel.
42 Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
They have not remembered His hand The day He ransomed them from the adversary.
43 Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,
When He set His signs in Egypt, And His wonders in the field of Zoan,
44 Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
And He turns their streams to blood, And they do not drink their floods.
45 Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
He sends among them the beetle, and it consumes them, And the frog, and it destroys them,
46 Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
And gives their increase to the caterpillar, And their labor to the locust.
47 Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
He destroys their vine with hail, And their sycamores with frost,
48 Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
And delivers their beasts up to the hail, And their livestock to the burning flames.
49 Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
He sends on them the fury of His anger, Wrath, and indignation, and distress—A discharge of evil messengers.
50 Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
He ponders a path for His anger, He did not keep back their soul from death, Indeed, He delivered up their life to the pestilence.
51 Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,
And He strikes every firstborn in Egypt, The first-fruit of the strong in tents of Ham.
52 Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
And causes His people to journey as a flock, And guides them as a drove in a wilderness,
53 Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
And He leads them confidently, And they have not been afraid, And the sea has covered their enemies.
54 Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.
And He brings them to the border of His sanctuary, This mountain His right hand had acquired,
55 Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.
And casts out nations from before them, And causes them to fall in the line of inheritance, And causes the tribes of Israel to dwell in their tents,
56 Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,
And they tempt and provoke God Most High, And have not kept His testimonies.
57 Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,
And they turn back, And deal treacherously like their fathers, They have been turned like a deceitful bow,
58 Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.
And make Him angry with their high places, And make Him zealous with their carved images,
59 Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.
God has heard, and shows Himself angry. And kicks exceedingly against Israel.
60 Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.
And He leaves the Dwelling Place of Shiloh, The tent He had placed among men,
61 Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;
And He gives His strength to captivity, And His beauty into the hand of an adversary,
62 Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.
And delivers His people up to the sword, And showed Himself angry with His inheritance.
63 Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
Fire has consumed His young men, And His virgins have not been praised.
64 Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.
His priests have fallen by the sword, And their widows do not weep.
65 Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,
And the Lord wakes as a sleeper, As a mighty one crying aloud from wine.
66 Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,
And He strikes His adversaries backward, He has put a continuous reproach on them,
67 Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,
And He kicks against the tent of Joseph, And has not fixed on the tribe of Ephraim.
68 Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;
And He chooses the tribe of Judah, With Mount Zion that He loved,
69 Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.
And builds His sanctuary as a high place, Like the earth, He founded it for all time.
70 Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,
And He fixes on His servant David, And takes him from the folds of a flock,
71 No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.
He has brought him in from behind suckling ones, To rule over Jacob His people, And over Israel His inheritance.
72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.
And he rules them according to the integrity of his heart, And leads them by the skillfulness of his hands!

< Psalmi 78 >