< Psalmi 77 >
1 Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.
Al maestro de coro. A Iditún. Salmo de Asaf. Mi voz sube hacia Dios y clama; mi voz va hasta Dios para que me oiga.
2 Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.
En el día de mi angustia busco al Señor; de noche, mis manos se extienden sin descanso, y mi alma rehúsa el consuelo.
3 Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela)
Si pienso en Dios tengo que gemir; si cavilo, mi espíritu desfallece.
4 Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.
Tú mantienes insomnes mis ojos; estoy perturbado, incapaz de hablar.
5 Es pieminu vecos laikus, senos gadus,
Pienso en los días antiguos y considero los años eternos.
6 Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.
Por la noche medito en mi corazón, reflexiono y mi espíritu inquiere:
7 Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?
¿Es que nos desechará el Señor por todos los siglos? ¿No volverá a sernos favorable?
8 Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?
¿Se habrá agotado para siempre su bondad? ¿Será vana su promesa hecha para todas las generaciones?
9 Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela)
¿Se habrá olvidado Dios de su clemencia? o ¿en su ira habrá contenido su misericordia?
10 Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.
Y dije: “Este es mi dolor: que la diestra del Altísimo haya cambiado.”
11 Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.
Recordaré los hechos de Yahvé; sí, me acuerdo de tus antiguas maravillas;
12 Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.
medito todas tus obras y peso tus hazañas.
13 Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?
Santo es tu camino, oh Dios, ¿Qué Dios hay tan grande como el Dios nuestro?
14 Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.
Tú eres el Dios que obra prodigios, y has dado a conocer a los pueblos tu poder.
15 Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela)
Redimiste con tu brazo a tu pueblo, a los hijos de Jacob y de José.
16 Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.
Las aguas te vieron, oh Dios, te vieron las aguas, y temblaron; hasta los abismos se estremecieron.
17 Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.
Aguas derramaron las nubes, los cielos hicieron oír su voz, y volaron tus dardos.
18 Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.
Tu trueno sonó en el torbellino, los relámpagos iluminaron el mundo; se conmovió y tembló la tierra.
19 Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.
Tu camino se abrió a través del mar, y tus sendas sobre inmensas aguas, sin que aparecieran las huellas de tus pisadas.
20 Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.
Y Tú mismo guiaste a tu pueblo como un rebaño, por mano de Moisés y de Aarón.