< Psalmi 77 >

1 Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.
Salmo de Asafe, para o regente, conforme “Jedutum”: Clamo a Deus com minha voz, minha voz a Deus; e ele inclinará seus ouvidos a mim.
2 Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.
No dia da minha angústia busquei ao Senhor; minha mão estava continuamente estendida; minha alma não se deixava consolar.
3 Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela)
Eu ficava me lembrando de Deus, e gemendo; ficava pensativo, e meu espírito desfalecia. (Selá)
4 Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.
Tu mantiveste abertas as pálpebras dos meus olhos; eu estava perturbado, e não conseguia falar.
5 Es pieminu vecos laikus, senos gadus,
Eu ficava imaginando os dias antigos, e os anos passados.
6 Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.
De noite eu me lembrava de minha canção; meditava em meu coração; e meu espírito ficava procurando [entender].
7 Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?
Será que o Senhor rejeitará para sempre? E nunca mais mostrará seu favor?
8 Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?
A sua bondade se acabou para sempre? Ele deu fim à [sua] promessa de geração em geração?
9 Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela)
Deus se esqueceu de ter misericórdia? Ele encerrou suas compaixões por causa de sua ira? (Selá)
10 Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.
Então eu disse: Esta é a minha dor: os anos em que a mão do Altíssimo [agia].
11 Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.
Eu me lembrarei das obras do SENHOR; porque me lembrarei de tuas antigas maravilhas.
12 Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.
Meditarei em todos as tuas obras, e falarei de teus feitos.
13 Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?
Deus, santo [é] o teu caminho; quem é deus [tão] grande como [nosso] Deus?
14 Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.
Tu [és] o Deus que faz maravilhas; tu fizeste os povos conhecerem teu poder.
15 Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela)
Com [teu] braço livraste teu povo, os filhos de Jacó e de José. (Selá)
16 Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.
As águas te viram, ó Deus; as águas te viram, [e] tremeram; também os abismos foram abalados.
17 Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.
Grandes nuvens derramaram muitas águas; os céus fizeram barulho; e também tuas flechas correram de um lado ao outro.
18 Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.
O ruído de teus trovões [estava] nos ventos; relâmpagos iluminaram ao mundo; a terra se abalou e tremou.
19 Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.
Pelo mar [foi] teu caminho; e tuas veredas por muitas águas; e tuas pegadas não foram conhecidas.
20 Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.
Guiaste a teu povo como a um rebanho, pela mão de Moisés e de Arão.

< Psalmi 77 >