< Psalmi 77 >
1 Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.
I KIN likwirki nil ai on Kot, on Kot, me i pan likwir on, o i me kotin mani ia.
2 Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.
Ni ai anjau apwal, i kin rapaki leowa; ni pon pa i kin u wei o jota kin dukedi, pwe wen I jota kak injenemaula.
3 Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela)
Ni ai tamanda Kot, i kin ajenokida, ni ai madamadaua, nen i kin luetala.
4 Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.
Kom kin kotin kolekol por en maj ai, pwe ira en papat; nai inen en luet, jolar itar on lokaia.
5 Es pieminu vecos laikus, senos gadus,
I kin lamelame duen ran en maj akan, duen par akan me jamalar.
6 Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.
Ni pon i kin lamelame duen ai kajan arp, o monion i kin madamadaua; nen i kin raparapaki.
7 Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?
Kalelapok, leowa pan kotin onion kokolata, o a jota pan kotin maki on?
8 Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?
A kalanan rojelar melel, o a inau imwijokalar kokolata?
9 Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela)
Kot kotin malielar a mak on kit, o a karirikilar onion a kalanan?
10 Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.
Ari jo, i indadar: Mepukat me mau on ia; pali maun en lim en me Lapalap pan kak dorela meakaroj.
11 Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.
I me i kin taman kida wiawian leowa; melel i kin tamanda omui manaman akan jan maj o,
12 Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.
O madamadaua duen omui wiawia kan karoj, o kilekilan duen omui dodok.
13 Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?
Main Kot, al omui me pun. Ia waja amen Kot manaman mia dueta Kaun o?
14 Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.
Komui ta Kot me kin wia manaman akan. Komui kotin kajanjaledar omui manaman nan pun en wei kan.
15 Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela)
Komui kotin dore kila japwilim omui kan omui manaman, iei jeri en Iakop o Iojep akan.
16 Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.
Pil akan ariri komui, Main Kot, pil akan ariri komui, rap majapwekadar, o waja lol rererdar.
17 Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.
Tapok kalaimun akan kamoredier pil, tapok kan wiadar nanjapwe, o liol piripir jili.
18 Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.
Nanjapwe wiauier nanlan; japwilim omui liol akan kamaraini jappa; jappa mokieda o rerer.
19 Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.
Al omui mi nan madau, al omui tatik nan pil kalaimun akan, o jota me kaan aluwilu omui.
20 Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.
Kom kotin kalua japwilim omui kan dueta pwin eu ren Mojej o Aron.