Psalmi 77
1 Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.
I cried unto Elohim with my voice, even unto Elohim with my voice; and he gave ear unto me.
2 Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.
In the day of my trouble I sought YHWH: my sore ran in the night, and ceased not: my soul refused to be comforted.
3 Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela)
I remembered Elohim, and was troubled: I complained, and my spirit was overwhelmed. (Selah)
4 Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.
Thou holdest mine eyes waking: I am so troubled that I cannot speak.
5 Es pieminu vecos laikus, senos gadus,
I have considered the days of old, the years of ancient times.
6 Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.
I call to remembrance my song in the night: I commune with mine own heart: and my spirit made diligent search.
7 Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?
Will YHWH cast off for ever? and will he be favourable no more?
8 Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?
Is his mercy clean gone for ever? doth his promise fail for evermore?
9 Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela)
Hath El forgotten to be gracious? hath he in anger shut up his tender mercies? (Selah)
10 Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.
And I said, This is my infirmity: but I will remember the years of the right hand of the most High.
11 Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.
I will remember the works of YAH: surely I will remember thy wonders of old.
12 Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.
I will meditate also of all thy work, and talk of thy doings.
13 Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?
Thy way, O Elohim, is in the sanctuary: who is so great an El as our Elohim?
14 Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.
Thou art the El that doest wonders: thou hast declared thy strength among the people.
15 Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela)
Thou hast with thine arm redeemed thy people, the sons of Jacob and Joseph. (Selah)
16 Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.
The waters saw thee, O Elohim, the waters saw thee; they were afraid: the depths also were troubled.
17 Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.
The clouds poured out water: the skies sent out a sound: thine arrows also went abroad.
18 Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.
The voice of thy thunder was in the heaven: the lightnings lightened the world: the earth trembled and shook.
19 Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.
Thy way is in the sea, and thy path in the great waters, and thy footsteps are not known.
20 Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.
Thou leddest thy people like a flock by the hand of Moses and Aaron.
