Psalmi 77

1 Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.

For the excellent musician Ieduthun. A Psalme committed to Asaph. My voyce came to God, when I cryed: my voyce came to God, and he heard me.

2 Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.

In the day of my trouble I sought ye Lord: my sore ranne and ceased not in the night: my soule refused comfort.

3 Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela)

I did thinke vpon God, and was troubled: I praied, and my spirit was full of anguish. (Selah)

4 Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.

Thou keepest mine eyes waking: I was astonied and could not speake.

5 Es pieminu vecos laikus, senos gadus,

Then I considered the daies of olde, and the yeeres of ancient time.

6 Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.

I called to remembrance my song in the night: I communed with mine owne heart, and my spirit searched diligently.

7 Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?

Will the Lord absent him selfe for euer? and will he shewe no more fauour?

8 Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?

Is his mercie cleane gone for euer? doeth his promise faile for euermore?

9 Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela)

Hath God forgotten to be mercifull? hath he shut vp his teder mercies in displeasure? (Selah)

10 Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.

And I sayde, This is my death: yet I remembred the yeeres of the right hand of the most High.

11 Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.

I remembred the workes of the Lord: certainely I remembred thy wonders of olde.

12 Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.

I did also meditate all thy woorkes, and did deuise of thine actes, saying,

13 Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?

Thy way, O God, is in the Sanctuarie: who is so great a God as our God!

14 Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.

Thou art ye God that doest wonders: thou hast declared thy power among the people.

15 Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela)

Thou hast redeemed thy people with thine arme, euen the sonnes of Iaakob and Ioseph. (Selah)

16 Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.

The waters sawe thee, O God: the waters sawe thee, and were afraide: yea, the depths trembled.

17 Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.

The cloudes powred out water: the heauens gaue a sounde: yea, thine arrowes went abroade.

18 Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.

The voyce of thy thunder was rounde about: the lightnings lightened the worlde: the earth trembled and shooke.

19 Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.

Thy way is in the Sea, and thy paths in the great waters, and thy footesteps are not knowen.

20 Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.

Thou diddest leade thy people like sheepe by the hand of Moses and Aaron.