Psalmi 77
1 Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.
To the chief Musician. On Jeduthun. Of Asaph. A Psalm. My voice is unto God, and I will cry; my voice is unto God, and he will give ear unto me.
2 Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.
In the day of my trouble, I sought the Lord: my hand was stretched out in the night, and slacked not; my soul refused to be comforted.
3 Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela)
I remembered God, and I moaned; I complained, and my spirit was overwhelmed. (Selah)
4 Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.
Thou holdest open mine eyelids; I am full of disquiet and cannot speak.
5 Es pieminu vecos laikus, senos gadus,
I consider the days of old, the years of ancient times.
6 Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.
I remember my song in the night; I muse in mine own heart, and my spirit maketh diligent search.
7 Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?
Will the Lord cast off for ever? and will he be favourable no more?
8 Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?
Hath his loving-kindness ceased for ever? hath [his] word come to an end from generation to generation?
9 Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela)
Hath God forgotten to be gracious? or hath he in anger shut up his tender mercies? (Selah)
10 Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.
Then said I, This is my weakness: — the years of the right hand of the Most High
11 Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.
Will I remember, — the works of Jah; for I will remember thy wonders of old,
12 Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.
And I will meditate upon all thy work, and muse upon thy doings.
13 Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?
O God, thy way is in the sanctuary: who is so great a god as God?
14 Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.
Thou art the God that doest wonders; thou hast declared thy strength among the peoples.
15 Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela)
Thou hast with [thine] arm redeemed thy people, the sons of Jacob and Joseph. (Selah)
16 Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.
The waters saw thee, O God, the waters saw thee; they trembled, yea, the depths were troubled:
17 Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.
The thick clouds poured out water; the skies sent out a sound, yea, thine arrows went abroad:
18 Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.
The voice of thy thunder was in the whirlwind, lightnings lit up the world; the earth was troubled and it quaked.
19 Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.
Thy way is in the sea, and thy paths are in the great waters; and thy footsteps are not known.
20 Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.
Thou leddest thy people like a flock by the hand of Moses and Aaron.
