< Psalmi 75 >
1 Asafa dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama, pēc: „nesamaitā!“Mēs Tev pateicamies, Dievs, mēs pateicamies, ka Tavs vārds ir it tuvu; Tavi brīnumi top slavēti.
Ki te tino kaiwhakatangi. Aratakiti. He himene, he waiata na Ahapa. Ka whakawhetai tonu matou ki a koe, e te Atua; ka whakawhetai tonu matou, kei te tata mai hoki tou ingoa: e korerotia ana e te tangata au mahi whakamiharo.
2 „Kad Es īsto laiku pratīšu, tad Es it taisni tiesāšu.
Ka kitea e ahau te wa e rite ana, ka tika taku whakawa.
3 Zeme un visi viņas iedzīvotāji trīc, bet Es viņas pīlārus esmu stiprinājis.“(Sela.)
Kuteretere noa iho te whenua me ona tangata katoa; naku i whakatu ona pou. (Hera)
4 Es sacīju uz tiem lielīgiem: nelielāties; un uz tiem bezdievīgiem: nelepojaties ar varu;
I mea ahau ki te hunga whakakake, Kati ra te whakakake; ki te hunga hara ano, Kaua e whakaarahia te haona.
5 Nelielāties ar varu, un nerunājiet tik pārgalvīgi.
Kaua to koutou haona e whakaarahia ki runga: kati te whakamaro i te kaki ina korero.
6 Ka (nekāds palīgs nenāks) nedz no rīta puses, nedz no vakara puses, nedz no tuksneša kalniem.
No te mea kahore he aranga i te rawhiti, kahore i te hauauru, kahore hoki i te tonga.
7 Bet Dievs ir soģis, kas citu pazemo un citu paaugstina.
Ko te Atua ia te kaiwhakawa; ko tenei e whakaititia iho ana e ia, ko tera e whakaarahia ake ana.
8 Jo Tam Kungam biķeris ir rokā, kur stiprs vīns papilnam iejaukts, un Viņš dod no tā dzert; bet visiem bezdievīgiem virs zemes būs dzert un izsūkt tās mieles.
Kei te ringa hoki o Ihowa he kapu, pahuka tonu te waina; ki tonu, whakananu rawa, hei ringihanga mana: ko nga nganga ia, ma te hunga kino katoa o te whenua e tatau, e inu.
9 Bet es to pasludināšu mūžīgi, es dziedāšu Jēkaba Dievam,
Ko ahau ia, ka kauwhau tonu: ka himene ki te Atua o Hakopa.
10 Un salauzīšu visiem bezdievīgiem galvas, ka taisniem galvas top paaugstinātas.
A ka kotia e ahau nga haona katoa o te hunga kino: ka whakaarahia ake ia nga haona o te tangata tika.