< Psalmi 74 >

1 Asafa pamācība. Ak Dievs, kāpēc Tu mūs mūžīgi atstūmis, un Tava dusmība kūp pār Tavas ganības avīm?
intellectus Asaph ut quid Deus reppulisti in finem iratus est furor tuus super oves pascuae tuae
2 Piemini Savu draudzi, ko Tu mantojis no veciem laikiem, un Sev par mantību atpestījis, Ciānas kalnu, uz kā Tu dzīvo.
memor esto congregationis tuae quam possedisti ab initio redemisti virgam hereditatis tuae mons Sion in quo habitasti in eo
3 Cel Savas kājas uz to mūžīgo postījumu; ienaidnieks visu ir samaitājis svētā vietā.
leva manus tuas in superbias eorum in finem quanta malignatus est inimicus in sancto
4 Tavi pretinieki rūc Tavā namā, savas zīmes tie likuši par zīmēm.
et gloriati sunt qui oderunt te in medio sollemnitatis tuae posuerunt signa sua signa
5 Tie izrādās, tā kā biezā mežā cirtēji cirvjus cilā.
et non cognoverunt sicut in exitu super summum quasi in silva lignorum securibus
6 Un nu tie viņas izgreznojumu visnotaļ sadauza ar cirvjiem un veseriem.
exciderunt ianuas eius in id ipsum in securi et ascia deiecerunt eam
7 Tie Tavā svētā vietā met uguni, līdz zemei tie sagāna Tava vārda mājas vietu.
incenderunt igni sanctuarium tuum in terra polluerunt tabernaculum nominis tui
8 Tie saka savā sirdī: izpostīsim tos(namus) pavisam; visus Dieva lūgšanas namus tai zemē tie ir sadedzinājuši.
dixerunt in corde suo cognatio eorum simul quiescere faciamus omnes dies festos Dei a terra
9 Savas zīmes mēs neredzam: neviena pravieša vairs nav, nedz kāda cita pie mums, kas zinātu, cik ilgi tā būs.
signa nostra non vidimus iam non est propheta et nos non cognoscet amplius
10 Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks nievās, un ienaidnieks zaimos Tavu vārdu mūžam?
usquequo Deus inproperabit inimicus inritat adversarius nomen tuum in finem
11 Kāpēc Tu atrauj Savu roku, ak, Savu labo roku? Izvelc to no Savas azotes un dari galu.
ut quid avertis manum tuam et dexteram tuam de medio sinu tuo in finem
12 Taču Dievs ir mans ķēniņš no iesākuma, kas pasniedz visu palīgu zemes virsū.
Deus autem rex noster ante saeculum operatus est salutes in medio terrae
13 Tu caur Savu spēku jūru esi pāršķīris, Tu esi salauzījis pūķu galvas ūdenī.
tu confirmasti in virtute tua mare contribulasti capita draconum in aquis
14 Tu esi satriecis levijatana galvas, Tu to esi devis par barību tai tautai tuksnesī.
tu confregisti capita draconis dedisti eum escam populis Aethiopum
15 Tu esi izšķēlis avotus un upes, Tu esi izkaltējis varenas upes.
tu disrupisti fontem et torrentes tu siccasti fluvios Aetham;
16 Tiem pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
tuus est dies et tua est nox tu fabricatus es auroram et solem
17 Tu zemei esi licis visas robežas, vasaru un ziemu Tu esi darījis.
tu fecisti omnes terminos terrae aestatem et ver tu plasmasti ea
18 Piemini to, ka ienaidnieks To Kungu nievā, un ģeķu ļaudis zaimo Tavu vārdu.
memor esto huius inimicus inproperavit Dominum et populus insipiens incitavit nomen tuum
19 Nenodod zvēram Savas ūbeles dvēseli, Savu bēdīgo pulku neaizmirsti mūžam.
ne tradas bestiis animam confitentem tibi animas pauperum tuorum ne obliviscaris in finem
20 Piemini to derību, jo zemes alas ir palikušas par slepkavu bedrēm.
respice in testamentum tuum quia repleti sunt qui obscurati sunt terrae domibus iniquitatum
21 Lai nospiestais neaiziet ar kaunu, lai bēdīgie un nabagi slavē Tavu vārdu.
ne avertatur humilis factus confusus pauper et inops laudabunt nomen tuum
22 Celies, Dievs, iztiesā Savas tiesas, piemini tās nievāšanas, kas Tev notiek no tiem ģeķiem ik dienas.
exsurge Deus iudica causam tuam memor esto inproperiorum tuorum eorum qui ab insipiente sunt tota die
23 Neaizmirsti Savu pretinieku kliegšanu; to troksni, kas vienmēr pret Tevi no Taviem ienaidniekiem.
ne obliviscaris voces inimicorum tuorum superbia eorum qui te oderunt ascendit semper

< Psalmi 74 >