Psalmi 74
1 Asafa pamācība. Ak Dievs, kāpēc Tu mūs mūžīgi atstūmis, un Tava dusmība kūp pār Tavas ganības avīm?
Intellectus Asaph. Ut quid Deus repulisti in finem: iratus est furor tuus super oves pascuæ tuæ?
2 Piemini Savu draudzi, ko Tu mantojis no veciem laikiem, un Sev par mantību atpestījis, Ciānas kalnu, uz kā Tu dzīvo.
Memor esto congregationis tuæ, quam possedisti ab initio. Redemisti virgam hereditatis tuæ: mons Sion, in quo habitasti in eo.
3 Cel Savas kājas uz to mūžīgo postījumu; ienaidnieks visu ir samaitājis svētā vietā.
Leva manus tuas in superbias eorum in finem: quanta malignatus est inimicus in sancto!
4 Tavi pretinieki rūc Tavā namā, savas zīmes tie likuši par zīmēm.
Et gloriati sunt qui oderunt te: in medio solemnitatis tuæ. Posuerunt signa sua, signa:
5 Tie izrādās, tā kā biezā mežā cirtēji cirvjus cilā.
et non cognoverunt sicut in exitu super summum. Quasi in silva lignorum securibus
6 Un nu tie viņas izgreznojumu visnotaļ sadauza ar cirvjiem un veseriem.
exciderunt ianuas eius in idipsum: in securi, et ascia deiecerunt eam.
7 Tie Tavā svētā vietā met uguni, līdz zemei tie sagāna Tava vārda mājas vietu.
Incenderunt igni Sanctuarium tuum: in terra polluerunt tabernaculum nominis tui.
8 Tie saka savā sirdī: izpostīsim tos(namus) pavisam; visus Dieva lūgšanas namus tai zemē tie ir sadedzinājuši.
Dixerunt in corde suo cognatio eorum simul: quiescere faciamus omnes dies festos Dei a terra.
9 Savas zīmes mēs neredzam: neviena pravieša vairs nav, nedz kāda cita pie mums, kas zinātu, cik ilgi tā būs.
Signa nostra non vidimus, iam non est propheta: et nos non cognoscet amplius.
10 Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks nievās, un ienaidnieks zaimos Tavu vārdu mūžam?
Usquequo Deus improperabit inimicus: irritat adversarius nomen tuum in finem?
11 Kāpēc Tu atrauj Savu roku, ak, Savu labo roku? Izvelc to no Savas azotes un dari galu.
Ut quid avertis manum tuam, et dexteram tuam, de medio sinu tuo in finem?
12 Taču Dievs ir mans ķēniņš no iesākuma, kas pasniedz visu palīgu zemes virsū.
Deus autem rex noster ante sæcula: operatus est salutem in medio terræ.
13 Tu caur Savu spēku jūru esi pāršķīris, Tu esi salauzījis pūķu galvas ūdenī.
Tu confirmasti in virtute tua mare: contribulasti capita draconum in aquis.
14 Tu esi satriecis levijatana galvas, Tu to esi devis par barību tai tautai tuksnesī.
Tu confregisti capita draconis: dedisti eum escam populis Æthiopum.
15 Tu esi izšķēlis avotus un upes, Tu esi izkaltējis varenas upes.
Tu dirupisti fontes, et torrentes: tu siccasti fluvios Ethan.
16 Tiem pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
Tuus est dies, et tua est nox: tu fabricatus es auroram et solem.
17 Tu zemei esi licis visas robežas, vasaru un ziemu Tu esi darījis.
Tu fecisti omnes terminos terræ: æstatem et ver tu plasmasti ea.
18 Piemini to, ka ienaidnieks To Kungu nievā, un ģeķu ļaudis zaimo Tavu vārdu.
Memor esto huius, inimicus improperavit Domino: et populus insipiens incitavit nomen tuum.
19 Nenodod zvēram Savas ūbeles dvēseli, Savu bēdīgo pulku neaizmirsti mūžam.
Ne tradas bestiis animas confitentes tibi, et animas pauperum tuorum ne obliviscaris in finem.
20 Piemini to derību, jo zemes alas ir palikušas par slepkavu bedrēm.
Respice in testamentum tuum: quia repleti sunt, qui obscurati sunt terræ domibus iniquitatum.
21 Lai nospiestais neaiziet ar kaunu, lai bēdīgie un nabagi slavē Tavu vārdu.
Ne avertatur humilis factus confusus: pauper et inops laudabunt nomen tuum.
22 Celies, Dievs, iztiesā Savas tiesas, piemini tās nievāšanas, kas Tev notiek no tiem ģeķiem ik dienas.
Exurge Deus, iudica causam tuam: memor esto improperiorum tuorum, eorum quæ ab insipiente sunt tota die.
23 Neaizmirsti Savu pretinieku kliegšanu; to troksni, kas vienmēr pret Tevi no Taviem ienaidniekiem.
Ne obliviscaris voces inimicorum tuorum: superbia eorum, qui te oderunt, ascendit semper.
