Psalmi 74
1 Asafa pamācība. Ak Dievs, kāpēc Tu mūs mūžīgi atstūmis, un Tava dusmība kūp pār Tavas ganības avīm?
Poučna pjesma. Asafova. Zašto si, Bože, posve zabacio, zašto kiptiš gnjevom na ovce paše svoje?
2 Piemini Savu draudzi, ko Tu mantojis no veciem laikiem, un Sev par mantību atpestījis, Ciānas kalnu, uz kā Tu dzīvo.
Sjeti se zajednice koju si davno stekao, plÓemena koje namače kao svoju baštinu i brda Siona gdje si Šator svoj udario!
3 Cel Savas kājas uz to mūžīgo postījumu; ienaidnieks visu ir samaitājis svētā vietā.
Korakni k ruševinama vječnim - sve je u Svetištu razorio neprijatelj.
4 Tavi pretinieki rūc Tavā namā, savas zīmes tie likuši par zīmēm.
Protivnici tvoji vikahu posred skupštine tvoje, znakove svoje postaviše k'o pobjedne znakove.
5 Tie izrādās, tā kā biezā mežā cirtēji cirvjus cilā.
Bijahu kao oni koji mašu sjekirom po guštari,
6 Un nu tie viņas izgreznojumu visnotaļ sadauza ar cirvjiem un veseriem.
sjekirom i maljem vrata mu razbijali.
7 Tie Tavā svētā vietā met uguni, līdz zemei tie sagāna Tava vārda mājas vietu.
Ognju predadoše Svetište tvoje, do zemlje oskvrnuše Prebivalište tvoga imena.
8 Tie saka savā sirdī: izpostīsim tos(namus) pavisam; visus Dieva lūgšanas namus tai zemē tie ir sadedzinājuši.
Rekoše u srcu: “Istrijebimo ih zajedno; spalite sva svetišta Božja na zemlji!”
9 Savas zīmes mēs neredzam: neviena pravieša vairs nav, nedz kāda cita pie mums, kas zinātu, cik ilgi tā būs.
Ne vidimo znakova svojih, proroka više nema, i nitko među nama ne zna dokle ...
10 Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks nievās, un ienaidnieks zaimos Tavu vārdu mūžam?
Dokle će se još, o Bože, dušmanin rugati? Hoće li protivnik dovijeka prezirati ime tvoje?
11 Kāpēc Tu atrauj Savu roku, ak, Savu labo roku? Izvelc to no Savas azotes un dari galu.
Zašto povlačiš ruku, zašto u krilu sakrivaš desnicu svoju?
12 Taču Dievs ir mans ķēniņš no iesākuma, kas pasniedz visu palīgu zemes virsū.
No Bog je moj kralj od davnine, on koji posred zemlje spasava!
13 Tu caur Savu spēku jūru esi pāršķīris, Tu esi salauzījis pūķu galvas ūdenī.
Ti svojom silom rasječe more, smrska glave nakazama u vodi.
14 Tu esi satriecis levijatana galvas, Tu to esi devis par barību tai tautai tuksnesī.
Ti si Levijatanu glave zdrobio, dao ga za hranu nemanima morskim.
15 Tu esi izšķēlis avotus un upes, Tu esi izkaltējis varenas upes.
Ti si dao da provre izvor i bujica, ti si presušio rijeke nepresušne.
16 Tiem pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
Tvoj je dan i noć je tvoja, ti učvrsti mjesec i sunce;
17 Tu zemei esi licis visas robežas, vasaru un ziemu Tu esi darījis.
ti sazda sve granice zemlji, ti stvori ljeto i zimu.
18 Piemini to, ka ienaidnieks To Kungu nievā, un ģeķu ļaudis zaimo Tavu vārdu.
Spomeni se ovoga: dušmanin ti se rugaše, Jahve, i bezumni narod pogrdi ime tvoje.
19 Nenodod zvēram Savas ūbeles dvēseli, Savu bēdīgo pulku neaizmirsti mūžam.
Ne predaj jastrebu život grlice svoje, i život svojih siromaha ne zaboravi zauvijek!
20 Piemini to derību, jo zemes alas ir palikušas par slepkavu bedrēm.
Pogledaj na Savez svoj, jer svi su zakuci zemlje puni tmina i nasilja.
21 Lai nospiestais neaiziet ar kaunu, lai bēdīgie un nabagi slavē Tavu vārdu.
Ne daj da jadnik otiđe postiđen: neka siromah i ubog hvale ime tvoje!
22 Celies, Dievs, iztiesā Savas tiesas, piemini tās nievāšanas, kas Tev notiek no tiem ģeķiem ik dienas.
Ustani, Bože, zauzmi se za svoju parnicu, spomeni se pogrde koju ti bezumnik svaki dan nanosi.
23 Neaizmirsti Savu pretinieku kliegšanu; to troksni, kas vienmēr pret Tevi no Taviem ienaidniekiem.
Ne zaboravi vike neprijatelja svojih: buka buntovnika još se diže k tebi!
