< Psalmi 73 >
1 Asafa dziesma. Tiešām, Dievs ir Israēla labums, tiem, kam sirdis ir šķīstas.
Psalmus Asaph. Quam bonus Israel Deus his qui recto sunt corde!
2 Bet gandrīz es būtu paklupis ar savām kājām, mani soļi tik (tikko) neslīdēja.
Mei autem pene moti sunt pedes: pene effusi sunt gressus mei.
3 Jo man bija dusmas par lielīgiem, kad es redzēju, ka bezdievīgiem tik labi klājās.
Quia zelavi super iniquos, pacem peccatorum videns.
4 Jo vārgšanas tiem nav līdz nāvei, un tie resni nobarojušies.
Quia non est respectus morti eorum: et firmamentum in plaga eorum.
5 Tie nav bēdās kā citi ļaudis, un netop mocīti kā citi cilvēki.
In labore hominum non sunt, et cum hominibus non flagellabuntur:
6 Tādēļ ar lepnību tie izrotājās un ar blēdību tie apģērbjas kā ar skaistām drēbēm.
Ideo tenuit eos superbia, operti sunt iniquitate et impietate sua.
7 No taukiem spīd viņu acs, viņu sirdsdomās plūst pāri.
Prodiit quasi ex adipe iniquitas eorum: transierunt in affectum cordis.
8 Tie zobo, runā nikni no varas darba, tie lielās pārlieku.
Cogitaverunt, et locuti sunt nequitiam: iniquitatem in excelso locuti sunt.
9 Tie paceļas ar savu muti līdz debesīm, un viņu mēle šaujās pa zemes virsu.
Posuerunt in cælum os suum: et lingua eorum transivit in terra.
10 Tādēļ ļaudis piemetās tiem klāt, un tiem rodas ūdens papilnam,
Ideo convertetur populus meus hic: et dies pleni invenientur in eis.
11 Un tie saka: kā Dievs zinās? Un vai tas Visuaugstais ir zinātājs?
Et dixerunt: Quomodo scit Deus, et si est scientia in excelso?
12 Redzi, tādi ir tie bezdievīgie, un tomēr tiem arvien labi klājās pasaulē, un tie vairo savu bagātību.
Ecce ipsi peccatores, et abundantes in sæculo, obtinuerunt divitias.
13 Tiešām, velti es esmu šķīstījis savu sirdi un mazgājis savas rokas nenoziedzībā,
Et dixi: Ergo sine causa iustificavi cor meum, et lavi inter innocentes manus meas:
14 Un biju mocīts cauru dienu, un sods bija man klāt ik rītu.
Et fui flagellatus tota die, et castigatio mea in matutinis.
15 Tomēr ja es sacītu: es runāšu tāpat kā viņi, redz, ar to es apgrēkotos pie Tavu bērnu draudzes.
Si dicebam: Narrabo sic: ecce nationem filiorum tuorum reprobavi.
16 Tāpēc es domāju, ka es to varētu saprast, bet tas bija visai grūti priekš manām acīm,
Existimabam ut cognoscerem hoc, labor est ante me:
17 Tiekams es gāju Dieva svētumā un ņēmu vērā, kas viņiem pēcgalā notiek.
Donec intrem in Sanctuarium Dei: et intelligam in novissimis eorum.
18 Tiešām, tu tos vedi uz slidenām vietām un tos nogāzi, ka tie iet postā.
Verumtamen propter dolos posuisti eis: deiecisti eos dum allevarentur.
19 Kā viņi tik piepeši iet bojā! Tie iznīkst un iet bojā ar briesmām.
Quomodo facti sunt in desolationem, subito defecerunt: perierunt propter iniquitatem suam.
20 Tā kā sapnis zūd, kad uzmostas, tā tev, Kungs, ceļoties viņi nebūs nekas.
Velut somnium surgentium Domine, in civitate tua imaginem ipsorum ad nihilum rediges.
21 Kad rūgta taptu man sirds un riebtu man īkstis,
Quia inflammatum est cor meum, et renes mei commutati sunt:
22 Tad es būtu neprātīgs un nezinātu nekā; es būtu kā lops Tavā priekšā.
et ego ad nihilum redactus sum, et nescivi.
23 Bet pie Tevis es palieku vienmēr; Tu mani turi pie manas labās rokas.
Ut iumentum factus sum apud te: et ego semper tecum.
24 Tu mani vadīsi pēc Sava padoma, un pēc mani uzņemsi godā.
Tenuisti manum dexteram meam: et in voluntate tua deduxisti me, et cum gloria suscepisti me.
25 Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes.
Quid enim mihi est in cælo? et a te quid volui super terram?
26 Jebšu man arī mirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs esi manas sirds patvērums un mana daļa mūžīgi.
Defecit caro mea et cor meum: Deus cordis mei, et pars mea Deus in æternum.
27 Jo redzi, kas tālu no Tevis, tie ies bojā; Tu izdeldē visus, kas no Tevis atkāpjas.
Quia ecce, qui elongant se a te, peribunt: perdidisti omnes, qui fornicantur abs te.
28 Bet man tas ir prieks, tuvu būt pie Dieva, ka es savu cerību lieku uz To Kungu Dievu, ka es izteicu visus Tavus darbus.
Mihi autem adhærere Deo bonum est: ponere in Domino Deo spem meam: ut annunciem omnes prædicationes tuas, in portis filiæ Sion.