Psalmi 73
1 Asafa dziesma. Tiešām, Dievs ir Israēla labums, tiem, kam sirdis ir šķīstas.
A Psalm of Asaph. Truly God [is] good to Israel, [even] to such as are of a clean heart.
2 Bet gandrīz es būtu paklupis ar savām kājām, mani soļi tik (tikko) neslīdēja.
But as for me, my feet were almost gone; my steps had well nigh slipped.
3 Jo man bija dusmas par lielīgiem, kad es redzēju, ka bezdievīgiem tik labi klājās.
For I was envious at the foolish, [when] I saw the prosperity of the wicked.
4 Jo vārgšanas tiem nav līdz nāvei, un tie resni nobarojušies.
For [there are] no bands in their death: but their strength [is] firm.
5 Tie nav bēdās kā citi ļaudis, un netop mocīti kā citi cilvēki.
They [are] not in trouble [as other] men; neither are they afflicted like [other] men.
6 Tādēļ ar lepnību tie izrotājās un ar blēdību tie apģērbjas kā ar skaistām drēbēm.
Therefore pride encompasseth them as a chain; violence covereth them [as] a garment.
7 No taukiem spīd viņu acs, viņu sirdsdomās plūst pāri.
Their eyes stand out with fatness: they have more than heart could wish.
8 Tie zobo, runā nikni no varas darba, tie lielās pārlieku.
They are corrupt, and speak wickedly [concerning] oppression: they speak loftily.
9 Tie paceļas ar savu muti līdz debesīm, un viņu mēle šaujās pa zemes virsu.
They set their mouth against the heavens, and their tongue walketh through the earth.
10 Tādēļ ļaudis piemetās tiem klāt, un tiem rodas ūdens papilnam,
Therefore his people return hither: and waters of a full [cup] are wrung out to them.
11 Un tie saka: kā Dievs zinās? Un vai tas Visuaugstais ir zinātājs?
And they say, How doth God know? and is there knowledge in the Most High?
12 Redzi, tādi ir tie bezdievīgie, un tomēr tiem arvien labi klājās pasaulē, un tie vairo savu bagātību.
Behold, these [are] the ungodly, who prosper in the world; they increase [in] riches.
13 Tiešām, velti es esmu šķīstījis savu sirdi un mazgājis savas rokas nenoziedzībā,
Verily I have cleansed my heart [in] vain, and washed my hands in innocence.
14 Un biju mocīts cauru dienu, un sods bija man klāt ik rītu.
For all the day long have I been afflicted, and chastened every morning.
15 Tomēr ja es sacītu: es runāšu tāpat kā viņi, redz, ar to es apgrēkotos pie Tavu bērnu draudzes.
If I say, I will speak thus; behold, I should offend [against] the generation of thy children.
16 Tāpēc es domāju, ka es to varētu saprast, bet tas bija visai grūti priekš manām acīm,
When I thought to know this, it [was] too painful for me;
17 Tiekams es gāju Dieva svētumā un ņēmu vērā, kas viņiem pēcgalā notiek.
Until I went into the sanctuary of God; [then] I understood their end.
18 Tiešām, tu tos vedi uz slidenām vietām un tos nogāzi, ka tie iet postā.
Surely thou didst set them in slippery places: thou didst cast them down into destruction.
19 Kā viņi tik piepeši iet bojā! Tie iznīkst un iet bojā ar briesmām.
How are they [brought] into desolation, as in a moment! they are utterly consumed with terrors.
20 Tā kā sapnis zūd, kad uzmostas, tā tev, Kungs, ceļoties viņi nebūs nekas.
As a dream when [one] awaketh; [so], O LORD, when thou awakest, thou wilt despise their image.
21 Kad rūgta taptu man sirds un riebtu man īkstis,
Thus my heart was grieved, and I was pricked in my reins.
22 Tad es būtu neprātīgs un nezinātu nekā; es būtu kā lops Tavā priekšā.
So foolish [was] I, and ignorant: I was [as] a beast before thee.
23 Bet pie Tevis es palieku vienmēr; Tu mani turi pie manas labās rokas.
Nevertheless I [am] continually with thee: thou hast held [me] by my right hand.
24 Tu mani vadīsi pēc Sava padoma, un pēc mani uzņemsi godā.
Thou wilt guide me with thy counsel, and afterward receive me [to] glory.
25 Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes.
Whom have I in heaven [but thee]? and [there is] none upon earth [that] I desire besides thee.
26 Jebšu man arī mirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs esi manas sirds patvērums un mana daļa mūžīgi.
My flesh and my heart faileth: [but] God [is] the strength of my heart, and my portion for ever.
27 Jo redzi, kas tālu no Tevis, tie ies bojā; Tu izdeldē visus, kas no Tevis atkāpjas.
For lo, they that are far from thee shall perish: thou hast destroyed all them that go astray from thee.
28 Bet man tas ir prieks, tuvu būt pie Dieva, ka es savu cerību lieku uz To Kungu Dievu, ka es izteicu visus Tavus darbus.
But [it is] good for me to draw near to God: I have put my trust in the Lord GOD, that I may declare all thy works.
