< Psalmi 73 >

1 Asafa dziesma. Tiešām, Dievs ir Israēla labums, tiem, kam sirdis ir šķīstas.
En Salme af Asaf. Visselig, god er Gud mod Israel; mod dem, der er rene af Hjertet!
2 Bet gandrīz es būtu paklupis ar savām kājām, mani soļi tik (tikko) neslīdēja.
Mine Fødder var nær ved at snuble, mine Skridt var lige ved at glide;
3 Jo man bija dusmas par lielīgiem, kad es redzēju, ka bezdievīgiem tik labi klājās.
thi over Daarerne græmmed jeg mig, jeg saa, at det gik de gudløse vel;
4 Jo vārgšanas tiem nav līdz nāvei, un tie resni nobarojušies.
thi de kender ikke til Kvaler, deres Livskraft er frisk og sund;
5 Tie nav bēdās kā citi ļaudis, un netop mocīti kā citi cilvēki.
de kender ikke til menneskelig Nød, de plages ikke som andre.
6 Tādēļ ar lepnību tie izrotājās un ar blēdību tie apģērbjas kā ar skaistām drēbēm.
Derfor har de Hovmod til Halssmykke, Vold er Kappen, de svøber sig i.
7 No taukiem spīd viņu acs, viņu sirdsdomās plūst pāri.
Deres Brøde udgaar af deres Indre, Hjertets Tanker bryder igennem.
8 Tie zobo, runā nikni no varas darba, tie lielās pārlieku.
I det dybe taler de ondt, i det høje fører de Urettens Tale,
9 Tie paceļas ar savu muti līdz debesīm, un viņu mēle šaujās pa zemes virsu.
de løfter Munden mod Himlen, Tungen farer om paa Jorden.
10 Tādēļ ļaudis piemetās tiem klāt, un tiem rodas ūdens papilnam,
(Derfor vender mit Folk sig hid og drikker Vand i fulde Drag.)
11 Un tie saka: kā Dievs zinās? Un vai tas Visuaugstais ir zinātājs?
De siger: »Hvor skulde Gud vel vide det, skulde den Højeste kende dertil?«
12 Redzi, tādi ir tie bezdievīgie, un tomēr tiem arvien labi klājās pasaulē, un tie vairo savu bagātību.
Se, det er de gudløses Kaar, altid i Tryghed, voksende Velstand!
13 Tiešām, velti es esmu šķīstījis savu sirdi un mazgājis savas rokas nenoziedzībā,
Forgæves holdt jeg mit Hjerte rent og tvætted mine Hænder i Uskyld,
14 Un biju mocīts cauru dienu, un sods bija man klāt ik rītu.
jeg plagedes Dagen igennem, blev revset paa ny hver Morgen!
15 Tomēr ja es sacītu: es runāšu tāpat kā viņi, redz, ar to es apgrēkotos pie Tavu bērnu draudzes.
Men jeg tænkte: »Taler jeg saa, se, da er jeg troløs imod dine Sønners Slægt.«
16 Tāpēc es domāju, ka es to varētu saprast, bet tas bija visai grūti priekš manām acīm,
Saa grunded jeg paa at forstaa det, møjsommeligt var det i mine Øjne,
17 Tiekams es gāju Dieva svētumā un ņēmu vērā, kas viņiem pēcgalā notiek.
Til jeg kom ind i Guds Helligdomme, skønned, hvordan deres Endeligt bliver:
18 Tiešām, tu tos vedi uz slidenām vietām un tos nogāzi, ka tie iet postā.
Du sætter dem jo paa glatte Steder, i Undergang styrter du dem.
19 Kā viņi tik piepeši iet bojā! Tie iznīkst un iet bojā ar briesmām.
Hvor brat de dog lægges øde, gaar under, det ender med Rædsel!
20 Tā kā sapnis zūd, kad uzmostas, tā tev, Kungs, ceļoties viņi nebūs nekas.
De er som en Drøm, naar man vaagner, man vaagner og regner sit Syn for intet.
21 Kad rūgta taptu man sirds un riebtu man īkstis,
Saa længe mit Hjerte var bittert og det nagede i mine Nyrer,
22 Tad es būtu neprātīgs un nezinātu nekā; es būtu kā lops Tavā priekšā.
var jeg et Dyr og fattede intet, jeg var for dig som Kvæg.
23 Bet pie Tevis es palieku vienmēr; Tu mani turi pie manas labās rokas.
Dog bliver jeg altid hos dig, du holder mig fast om min højre;
24 Tu mani vadīsi pēc Sava padoma, un pēc mani uzņemsi godā.
du leder mig med dit Raad og tager mig siden bort i Herlighed.
25 Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes.
Hvem har jeg i Himlen? Og har jeg blot dig, da attraar jeg intet paa Jorden!
26 Jebšu man arī mirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs esi manas sirds patvērums un mana daļa mūžīgi.
Lad kun mit Kød og mit Hjerte vansmægte, Gud er mit Hjertes Klippe, min Del for evigt.
27 Jo redzi, kas tālu no Tevis, tie ies bojā; Tu izdeldē visus, kas no Tevis atkāpjas.
Thi de, der fjerner sig fra dig, gaar under, du udsletter hver, som er dig utro.
28 Bet man tas ir prieks, tuvu būt pie Dieva, ka es savu cerību lieku uz To Kungu Dievu, ka es izteicu visus Tavus darbus.
Men at leve Gud nær er min Lykke, min Lid har jeg sat til den Herre HERREN, at jeg kan vidne om alle dine Gerninger.

< Psalmi 73 >