Psalmi 73

1 Asafa dziesma. Tiešām, Dievs ir Israēla labums, tiem, kam sirdis ir šķīstas.

Psalam. Asafov Kako je dobar Bog čestitima, Bog onima koji su čista srca!

2 Bet gandrīz es būtu paklupis ar savām kājām, mani soļi tik (tikko) neslīdēja.

A meni umalo noge ne posrnuše, zamalo koraci ne okliznuše,

3 Jo man bija dusmas par lielīgiem, kad es redzēju, ka bezdievīgiem tik labi klājās.

jer zločincima zavidjeh motreći sreću grešnika.

4 Jo vārgšanas tiem nav līdz nāvei, un tie resni nobarojušies.

Nikakvu patnju ne snose, pretilo je tijelo njihovo.

5 Tie nav bēdās kā citi ļaudis, un netop mocīti kā citi cilvēki.

Ne žive u mukama smrtnika, ljudske ih nevolje ne biju.

6 Tādēļ ar lepnību tie izrotājās un ar blēdību tie apģērbjas kā ar skaistām drēbēm.

Stoga je oholost ogrlica vratu njihovu, a nasilje haljina koja ih pokriva.

7 No taukiem spīd viņu acs, viņu sirdsdomās plūst pāri.

Iz pretila srca izlazi opakost njihova, srca im se prelijevaju ispraznim tlapnjama.

8 Tie zobo, runā nikni no varas darba, tie lielās pārlieku.

Podsmjehuju se i zlobno govore, nasiljem prijete odozgo.

9 Tie paceļas ar savu muti līdz debesīm, un viņu mēle šaujās pa zemes virsu.

Ustima na nebo nasrću, a jezik se njihov obara na zemlju.

10 Tādēļ ļaudis piemetās tiem klāt, un tiem rodas ūdens papilnam,

Zato moj narod za njima leti i srče obilne vode

11 Un tie saka: kā Dievs zinās? Un vai tas Visuaugstais ir zinātājs?

pa veli: “Kako da dozna Bog? Spoznaje li Svevišnji?”

12 Redzi, tādi ir tie bezdievīgie, un tomēr tiem arvien labi klājās pasaulē, un tie vairo savu bagātību.

Eto, takvi su grešnici: uvijek spokojni, bogatstvo zgrću.

13 Tiešām, velti es esmu šķīstījis savu sirdi un mazgājis savas rokas nenoziedzībā,

Jesam li, dakle, samo ja uzalud čuvao srce čisto i u nedužnosti prao ruke

14 Un biju mocīts cauru dienu, un sods bija man klāt ik rītu.

kad sam primao udarce svaki dan i kaznu jutro za jutrom?

15 Tomēr ja es sacītu: es runāšu tāpat kā viņi, redz, ar to es apgrēkotos pie Tavu bērnu draudzes.

Da sam kazao: “Govorit ću kao i oni”, izdao bih rod sinova tvojih.

16 Tāpēc es domāju, ka es to varētu saprast, bet tas bija visai grūti priekš manām acīm,

Promišljah tada da bih spoznao: al' mi se učini mučno u očima mojim

17 Tiekams es gāju Dieva svētumā un ņēmu vērā, kas viņiem pēcgalā notiek.

sve dok ne nađoh ulaz u Božje svetinje pa prozreh kakav im je svršetak.

18 Tiešām, tu tos vedi uz slidenām vietām un tos nogāzi, ka tie iet postā.

Zaista, na klizavu stazu ti ih postavljaš, u propast ih obaraš.

19 Kā viņi tik piepeši iet bojā! Tie iznīkst un iet bojā ar briesmām.

Kako učas propadoše, nestaše, užas ih izjede!

20 Tā kā sapnis zūd, kad uzmostas, tā tev, Kungs, ceļoties viņi nebūs nekas.

Kao što čovjek prezire san kad se probudi, tako ćeš, Gospode, prezreti lik im kada ustaneš.

21 Kad rūgta taptu man sirds un riebtu man īkstis,

Kad mi duša bijaše ojađena, a bubrezi probodeni,

22 Tad es būtu neprātīgs un nezinātu nekā; es būtu kā lops Tavā priekšā.

bezumnik bijah bez razbora, k'o živinče pred tobom.

23 Bet pie Tevis es palieku vienmēr; Tu mani turi pie manas labās rokas.

Al' ću odsad uvijek biti s tobom, jer ti prihvati desnicu moju:

24 Tu mani vadīsi pēc Sava padoma, un pēc mani uzņemsi godā.

vodit ćeš me po naumu svojem da me zatim uzmeš u slavu svoju.

25 Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes.

Koga ja imam u nebu osim tebe? Kad sam s tobom, ne veselim se zemlji.

26 Jebšu man arī mirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs esi manas sirds patvērums un mana daļa mūžīgi.

Malaksalo mi tijelo i srce: okrilje srca moga, i baštino moja, o Bože, dovijeka!

27 Jo redzi, kas tālu no Tevis, tie ies bojā; Tu izdeldē visus, kas no Tevis atkāpjas.

Doista, propast će oni koji se udaljuju od tebe, istrebljuješ svakog tko ti se iznevjeri.

28 Bet man tas ir prieks, tuvu būt pie Dieva, ka es savu cerību lieku uz To Kungu Dievu, ka es izteicu visus Tavus darbus.

A meni je milina biti u Božjoj blizini, imati sklonište svoje u Jahvi. Pripovijedat ću sva tvoja djela na vratima Kćeri sionske.