Psalmi 71
1 Uz tevi, Kungs, es paļaujos, ne mūžam neliec man palikt kaunā.
Psalmus David, filiorum Jonadab, et priorum captivorum. [In te, Domine, speravi; non confundar in æternum.
2 Izglāb mani caur Savu taisnību un atsvabini mani, atgriez Savu ausi pie manis un atpestī mani.
In justitia tua libera me, et eripe me: inclina ad me aurem tuam, et salva me.
3 Esi man par patvērumu, kur es varu dzīvot, kur vienmēr varu bēgt. Tu esi solījis, mani atpestīt, jo Tu esi mans kalns un mana stiprā pils.
Esto mihi in Deum protectorem, et in locum munitum, ut salvum me facias: quoniam firmamentum meum et refugium meum es tu.
4 Mans Dievs, izglāb mani no bezdievīgā rokas, no netaisnā un varas darītāja rokas,
Deus meus, eripe me de manu peccatoris, et de manu contra legem agentis, et iniqui:
5 Jo Tu esi mana cerība, Kungs, Dievs, mana drošība no manas jaunības.
quoniam tu es patientia mea, Domine; Domine, spes mea a juventute mea.
6 Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, Tu mani esi izvilcis no mātes miesām, mana dziesma Tevi teic bez mitēšanās.
In te confirmatus sum ex utero; de ventre matris meæ tu es protector meus; in te cantatio mea semper.
7 Es esmu daudziem par ērmu, bet Tu esi mans stiprais patvērums.
Tamquam prodigium factus sum multis; et tu adjutor fortis.
8 Lai mana mute pildās ar Tavu teikšanu, cauru dienu ar Tavu godu.
Repleatur os meum laude, ut cantem gloriam tuam, tota die magnitudinem tuam.
9 Neatmet mani vecumā, neatstāj mani, kad spēks man zūd.
Ne projicias me in tempore senectutis; cum defecerit virtus mea, ne derelinquas me.
10 Jo mani ienaidnieki mani aprunā, un kas uz manu dvēseli glūn, tie kopā spriež padomu
Quia dixerunt inimici mei mihi, et qui custodiebant animam meam consilium fecerunt in unum,
11 Sacīdami: Dievs viņu ir atstājis, dzenaties pakaļ, sagrābiet viņu, jo glābēja nav.
dicentes: Deus dereliquit eum: persequimini et comprehendite eum, quia non est qui eripiat.
12 Dievs, neesi tālu no manis, mans Dievs, steidzies man palīgā.
Deus, ne elongeris a me; Deus meus, in auxilium meum respice.
13 Lai top kaunā, lai iet bojā, kas manai dvēselei turas pretī, ar kaunu un smieklu lai top apsegti, kas meklē manu nelaimi.
Confundantur et deficiant detrahentes animæ meæ; operiantur confusione et pudore qui quærunt mala mihi.
14 Bet es vienmēr cerēšu un vairošu visu Tavu slavu.
Ego autem semper sperabo, et adjiciam super omnem laudem tuam.
15 Mana mute izteiks Tavu taisnību, cauru dienu Tavu pestīšanu, jebšu to nemāku izskaitīt.
Os meum annuntiabit justitiam tuam, tota die salutare tuum. Quoniam non cognovi litteraturam,
16 Es staigāšu Tā Kunga spēkā, es pieminēšu Tavu taisnību, Tevi vien.
introibo in potentias Domini; Domine, memorabor justitiæ tuæ solius.
17 Ak Dievs, Tu mani esi mācījis no manas jaunības; un līdz šim es pasludināju Tavus brīnumus.
Deus, docuisti me a juventute mea; et usque nunc pronuntiabo mirabilia tua.
18 Tad nu arīdzan, kad vecums un sirmi mati ir klāt, neatstāj mani, ak Dievs, tiekams es Tavu elkoni būšu pasludinājis bērnu bērniem un Tavu stiprumu visiem pēcnākamiem.
Et usque in senectam et senium, Deus, ne derelinquas me, donec annuntiem brachium tuum generationi omni quæ ventura est, potentiam tuam,
19 Tava taisnība, ak Dievs, ir it augsta, Tu dari lielas lietas; Dievs, kas ir tāds kā Tu?
et justitiam tuam, Deus, usque in altissima; quæ fecisti magnalia, Deus: quis similis tibi?
20 Tu man lieci redzēt daudz bēdas un mokas, Tu mani darīsi atkal dzīvu, un mani izvilksi no zemes dziļumiem.
Quantas ostendisti mihi tribulationes multas et malas! et conversus vivificasti me, et de abyssis terræ iterum reduxisti me.
21 Vairo manu godu, un iepriecini mani atkal.
Multiplicasti magnificentiam tuam; et conversus consolatus es me.
22 Es Tevi arī slavēšu ar stīgu skaņām par Tavu uzticību, mans Dievs; es Tevi slavēšu ar koklēm, ak Svētais iekš Israēla!
Nam et ego confitebor tibi in vasis psalmi veritatem tuam, Deus; psallam tibi in cithara, sanctus Israël.
23 Manas lūpas gavilēs, kad es Tev dziedāšu, un mana dvēsele, ko Tu esi atpestījis.
Exsultabunt labia mea cum cantavero tibi; et anima mea quam redemisti.
24 Un arī mana mēle Tavu taisnību izrunās cauru dienu, jo tie ir tapuši kaunā un apkaunoti, kas meklē manu nelaimi.
Sed et lingua mea tota die meditabitur justitiam tuam, cum confusi et reveriti fuerint qui quærunt mala mihi.]
