Psalmi 71
1 Uz tevi, Kungs, es paļaujos, ne mūžam neliec man palikt kaunā.
In thee, O LORD! do I put my trust! Let me never be put to shame!
2 Izglāb mani caur Savu taisnību un atsvabini mani, atgriez Savu ausi pie manis un atpestī mani.
In thy goodness deliver and rescue me; Incline thine ear to me, and save me!
3 Esi man par patvērumu, kur es varu dzīvot, kur vienmēr varu bēgt. Tu esi solījis, mani atpestīt, jo Tu esi mans kalns un mana stiprā pils.
Be thou the rock of my abode, where I may continually resort! Thou hast granted me deliverance; For thou art my rock and my fortress!
4 Mans Dievs, izglāb mani no bezdievīgā rokas, no netaisnā un varas darītāja rokas,
Save me, O my God! from the hand of the wicked, -From the hand of the unjust and cruel!
5 Jo Tu esi mana cerība, Kungs, Dievs, mana drošība no manas jaunības.
For thou art my hope, O Lord Jehovah! Thou hast been my trust from my youth!
6 Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, Tu mani esi izvilcis no mātes miesām, mana dziesma Tevi teic bez mitēšanās.
Upon thee have I leaned from my birth; From my earliest breath thou hast been my support; My song hath been continually of thee!
7 Es esmu daudziem par ērmu, bet Tu esi mans stiprais patvērums.
I am a wonder to many, But thou art my strong refuge.
8 Lai mana mute pildās ar Tavu teikšanu, cauru dienu ar Tavu godu.
Let my mouth be filled with thy praise; Yea, all the day long, with thy glory.
9 Neatmet mani vecumā, neatstāj mani, kad spēks man zūd.
Cast me not off in mine old age; Forsake me not, When my strength faileth!
10 Jo mani ienaidnieki mani aprunā, un kas uz manu dvēseli glūn, tie kopā spriež padomu
For my enemies speak against me, And they who lay wait for my life consult together:
11 Sacīdami: Dievs viņu ir atstājis, dzenaties pakaļ, sagrābiet viņu, jo glābēja nav.
“God,” say they, “hath forsaken him; Pursue and seize him; for he hath none to deliver him!”
12 Dievs, neesi tālu no manis, mans Dievs, steidzies man palīgā.
O God! be not far from me! Come speedily to mine aid, O my God!
13 Lai top kaunā, lai iet bojā, kas manai dvēselei turas pretī, ar kaunu un smieklu lai top apsegti, kas meklē manu nelaimi.
Let them perish with shame who are my enemies; Let them be covered with contempt and dishonor who seek my hurt!
14 Bet es vienmēr cerēšu un vairošu visu Tavu slavu.
But I will hope continually; I shall yet praise thee more and more.
15 Mana mute izteiks Tavu taisnību, cauru dienu Tavu pestīšanu, jebšu to nemāku izskaitīt.
My mouth shall speak of thy goodness, —Of thy sure protection all the day long; For thy mercies are more than I can number.
16 Es staigāšu Tā Kunga spēkā, es pieminēšu Tavu taisnību, Tevi vien.
I will celebrate thy mighty deeds, O Lord Jehovah! I will make mention of thy goodness, of thine only!
17 Ak Dievs, Tu mani esi mācījis no manas jaunības; un līdz šim es pasludināju Tavus brīnumus.
O God! thou hast taught me from my youth, And thus far have I declared thy wondrous deeds;
18 Tad nu arīdzan, kad vecums un sirmi mati ir klāt, neatstāj mani, ak Dievs, tiekams es Tavu elkoni būšu pasludinājis bērnu bērniem un Tavu stiprumu visiem pēcnākamiem.
And now, when I am old and gray-headed, O God! forsake me not, Until I make known thine arm to the next generation, -Thy mighty power to all that are to come!
19 Tava taisnība, ak Dievs, ir it augsta, Tu dari lielas lietas; Dievs, kas ir tāds kā Tu?
For thy goodness, O God! reacheth to the heavens; Wonderful things doest thou! O God! who is like unto thee?
20 Tu man lieci redzēt daudz bēdas un mokas, Tu mani darīsi atkal dzīvu, un mani izvilksi no zemes dziļumiem.
Thou hast suffered us to see great and grievous troubles; Thou wilt again give us life, And wilt bring us back from the depths of the earth!
21 Vairo manu godu, un iepriecini mani atkal.
Thou wilt increase my greatness; Thou wilt again comfort me!
22 Es Tevi arī slavēšu ar stīgu skaņām par Tavu uzticību, mans Dievs; es Tevi slavēšu ar koklēm, ak Svētais iekš Israēla!
Then will I praise thee with the psaltery; Even thy faithfulness, O my God! To thee will I sing with the harp, O Holy One of Israel!
23 Manas lūpas gavilēs, kad es Tev dziedāšu, un mana dvēsele, ko Tu esi atpestījis.
My lips shall rejoice, when I sing to thee; And my soul, which thou hast redeemed from death;
24 Un arī mana mēle Tavu taisnību izrunās cauru dienu, jo tie ir tapuši kaunā un apkaunoti, kas meklē manu nelaimi.
My tongue also shall continually speak of thy righteousness: For all who seek my hurt are brought to shame and confounded.
