Psalmi 7
1 Dāvida dziesma, ko viņš Tam Kungam dziedāja, par Benjaminieti Kušu. Kungs, mans Dievs, uz Tevi es paļaujos, atpestī mani no visiem maniem vajātājiem un izglābi mani,
Psalmus David, quem cantavit Domino pro verbis Chusi filii Iemini. Domine Deus meus in te speravi: salvum me fac ex omnibus persequentibus me, et libera me.
2 Ka tas manu dvēseli nelaupa kā lauva, to saplosīdams, tādēļ ka glābēja nav.
Nequando rapiat ut leo animam meam, dum non est qui redimat, neque qui salvum faciat.
3 Kungs, mans Dievs, ja to esmu darījis, ja netaisnība ir manās rokās,
Domine Deus meus si feci istud, si est iniquitas in manibus meis:
4 Ja esmu ļaunu maksājis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai aplaupījis to, kas mani bez vainas apbēdināja,
Si reddidi retribuentibus mihi mala, decidam merito ab inimicis meis inanis.
5 Tad lai ienaidnieks manu dvēseli vajā un panāk, lai samin manu dzīvību pie zemes un noliek manu godu pīšļos. (Sela)
Persequatur inimicus animam meam, et comprehendat, et conculcet in terra vitam meam, et gloriam meam in pulverem deducat.
6 Celies, ak Kungs, Savā dusmībā, stājies pretī manu spaidītāju bardzībai, uzmosties manis labad; Tu tiesu turēsi.
Exurge Domine in ira tua: et exaltare in finibus inimicorum meorum. Et exurge Domine Deus meus in praecepto quod mandasti:
7 Tautu pulks lai metās ap Tevi, bet Tu pār to atkal pacelies augstībā.
et synagoga populorum circumdabit te. Et propter hanc in altum regredere:
8 Tas Kungs nesīs tiesu tām tautām; tiesā mani, Kungs, pēc manas taisnības un manas bezvainības.
Dominus iudicat populos. Iudica me Domine secundum iustitiam meam, et secundum innocentiam meam super me.
9 Lai jel beidzās bezdievīgo niknums, bet stiprini to taisno, jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, ak taisnais Dievs!
Consumetur nequitia peccatorum, et diriges iustum, scrutans corda et renes Deus. Iustum
10 Manas priekšturamās bruņas ir Dieva rokā, Viņš palīdz tiem sirds taisniem.
adiutorium meum a Domino, qui salvos facit rectos corde.
11 Dievs ir taisns soģis un tāds Dievs, kas ikdienas biedina.
Deus iudex iustus, fortis, et patiens: numquid irascitur per singulos dies?
12 Ja kas negrib atgriezties, tad viņš savu zobenu trinis, savu stopu uzvilcis un sataisījis,
Nisi conversi fueritis, gladium suum vibrabit: arcum suum tetendit, et paravit illum.
13 Un priekš tā nāvīgus ieročus salicis, savas bultas darījis degošas.
Et in eo paravit vasa mortis, sagittas suas ardentibus effecit.
14 Redzi, kāds ieņem netaisnību un nesās ar nelaimi, bet dzemdē nieku.
Ecce parturiit iniustitiam: concepit dolorem, et peperit iniquitatem.
15 Tas bedri racis un izmetis, bet iekritis tai bedrē, ko taisījis.
Lacum aperuit, et effodit eum: et incidit in foveam, quam fecit.
16 Viņa ļaunums atgriezīsies uz viņa galvu, un viņa varas darbs nometīsies uz viņa galvas virsu.
Convertetur dolor eius in caput eius: et in verticem ipsius iniquitas eius descendet.
17 Es slavēšu To Kungu Viņa taisnības dēļ, un dziedāšu Tā Kunga, tā Visaugstākā, Vārdam.
Confitebor Domino secundum iustitiam eius: et psallam nomini Domini altissimi.
