< Psalmi 69 >
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „lilijas“. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
Sálvame, oh ʼElohim, porque las aguas amenazan mi vida.
2 Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
Estoy hundido en lodo profundo, Y no hay donde asentar pie. Entré en aguas profundas, Y un diluvio me inunda.
3 Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu.
Estoy cansado de llamar. Mi garganta enronqueció. Mis ojos desfallecen mientras espero a mi ʼElohim.
4 Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
Aumentaron más que los cabellos de mi cabeza los que me odian sin causa. Son fuertes los que quieren destruirme. Se declararon enemigos míos sin causa. Y tengo que pagar lo que no robé.
5 Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
Oh ʼElohim, Tú conoces mi insensatez. Mis pecados no te son ocultos.
6 Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
No sean avergonzados por mi causa los que en Ti esperan, Oh ʼAdonay Yavé de las huestes. No sean avergonzados por mi causa los que te buscan, Oh ʼAdonay Yavé de las huestes. Que los que te buscan no sean deshonrados por mí, Oh ʼElohim de Israel.
7 Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
Porque por tu causa he sufrido afrenta. Vergüenza cubrió mi semblante.
8 Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
Me volví extraño para mis hermanos, Y extranjero para los hijos de mi madre.
9 Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
Porque el celo de tu Casa me consume, Y las ofensas de los que te reprochan Cayeron sobre mí.
10 Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
Me afligí a mí mismo con ayuno. Y esto fue mi afrenta.
11 Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
Usé tela áspera como ropa, Y fui para ellos un refrán.
12 Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
Los que se sientan en la puerta murmuran contra mí, Y soy el canto de los borrachos.
13 Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
Pero yo elevo mi oración a Ti, oh Yavé, en el tiempo aceptable. Oh ʼElohim, por la grandeza de tu misericordia, Respóndeme con la verdad de tu salvación.
14 Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
Sácame del lodo, Y no dejes que me hunda. Que yo sea librado de los que me aborrecen Y de las aguas profundas.
15 Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
Que no me ahogue el diluvio de agua, Ni me sorba el abismo, Ni la fosa cierre sobre mí su boca.
16 Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
Respóndeme, oh Yavé, Porque tu misericordia es buena. Vuélvete a mí conforme a la grandeza de tu misericordia.
17 Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
No escondas tu rostro de tu esclavo, Porque estoy en angustia. Respóndeme prontamente.
18 Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
Acércate a mi vida y redímela. Rescátame a causa de mis enemigos.
19 Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
Tú conoces mi afrenta, mi vergüenza y mi oprobio. Delante de Ti están todos mis adversarios.
20 Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, - un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
La afrenta quebrantó mi corazón, Y estoy enfermo. Busqué compasión, y no hubo, Y consoladores, pero ninguno hallé.
21 Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
Me dieron además hiel como alimento, Y en mi sed me dieron a beber vinagre.
22 Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
Vuélvase su mesa delante de ellos una trampa. Y cuando ellos estén seguros en paz, Se convierta en trampa para ellos.
23 Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
Sean oscurecidos sus ojos para que no vean, Y que sus cinturas tiemblen continuamente.
24 Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
Derrama tu indignación sobre ellos, Y alcánzalos con tu ardiente furor.
25 Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
Sea su campamento desolado, Que nadie viva en sus tiendas.
26 Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
Porque persiguen al que Tú mismo mataste, Y comentan el dolor de los que Tú heriste.
27 Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
Añade iniquidad a su iniquidad, Y no entren ellos en tu justicia.
28 Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
Sean borrados del rollo de la vida, Y no sean inscritos con los justos.
29 Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
Pero yo estoy afligido y adolorido. Que tu salvación me ponga en alto, oh ʼElohim.
30 Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
Yo alabaré el Nombre de ʼElohim con canto, Y lo exaltaré con acción de gracias.
31 Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
Y agradará a Yavé más que el sacrificio de un buey, O un novillo con cuernos y pezuñas.
32 Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
Lo ven los humildes y se alegran. Ustedes, los que buscan a ʼElohim, Que reviva su corazón.
33 Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
Porque Yavé oye a los menesterosos, Y no desprecia a sus prisioneros.
34 Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
¡Alábenlo los cielos y la tierra, Los mares, y todo lo que se mueve en ellos!
35 Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
Porque ʼElohim salvará a Sion, Y edificará las ciudades de Judá Para que vivan allí y las posean.
36 Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
Los descendientes de tus esclavos la heredan, Y los que aman tu Nombre habitarán en ella.