Psalmi 69
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „lilijas“. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
For the choirmaster. To the tune of “Lilies.” Of David. Save me, O God, for the waters are up to my neck.
2 Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
I have sunk into the miry depths, where there is no footing; I have drifted into deep waters, where the flood engulfs me.
3 Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu.
I am weary from my crying; my throat is parched. My eyes fail, looking for my God.
4 Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
Those who hate me without cause outnumber the hairs of my head; many are those who would destroy me— my enemies for no reason. Though I did not steal, I must repay.
5 Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
You know my folly, O God, and my guilt is not hidden from You.
6 Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
May those who hope in You not be ashamed through me, O Lord GOD of Hosts; may those who seek You not be dishonored through me, O God of Israel.
7 Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
For I have endured scorn for Your sake, and shame has covered my face.
8 Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
I have become a stranger to my brothers and a foreigner to my mother’s sons,
9 Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
because zeal for Your house has consumed me, and the insults of those who insult You have fallen on me.
10 Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
I wept and fasted, but it brought me reproach.
11 Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
I made sackcloth my clothing, and I was sport to them.
12 Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
Those who sit at the gate mock me, and I am the song of drunkards.
13 Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
But my prayer to You, O LORD, is for a time of favor. In Your abundant loving devotion, O God, answer me with Your sure salvation.
14 Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
Rescue me from the mire and do not let me sink; deliver me from my foes and out of the deep waters.
15 Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
Do not let the floods engulf me or the depths swallow me up; let not the Pit close its mouth over me.
16 Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
Answer me, O LORD, for Your loving devotion is good; turn to me in keeping with Your great compassion.
17 Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
Hide not Your face from Your servant, for I am in distress. Answer me quickly!
18 Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
Draw near to my soul and redeem me; ransom me because of my foes.
19 Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
You know my reproach, my shame and disgrace. All my adversaries are before You.
20 Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, - un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
Insults have broken my heart, and I am in despair. I looked for sympathy, but there was none, for comforters, but I found no one.
21 Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
They poisoned my food with gall and gave me vinegar to quench my thirst.
22 Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
May their table become a snare; may it be a retribution and a trap.
23 Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
May their eyes be darkened so they cannot see, and their backs be bent forever.
24 Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
Pour out Your wrath upon them, and let Your burning anger overtake them.
25 Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
May their place be deserted; let there be no one to dwell in their tents.
26 Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
For they persecute the one You struck and recount the pain of those You wounded.
27 Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
Add iniquity to their iniquity; let them not share in Your righteousness.
28 Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
May they be blotted out of the Book of Life and not listed with the righteous.
29 Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
But I am in pain and distress; let Your salvation protect me, O God.
30 Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
I will praise God’s name in song and exalt Him with thanksgiving.
31 Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
And this will please the LORD more than an ox, more than a bull with horns and hooves.
32 Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
The humble will see and rejoice. You who seek God, let your hearts be revived!
33 Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
For the LORD listens to the needy and does not despise His captive people.
34 Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
Let heaven and earth praise Him, the seas and everything that moves in them.
35 Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
For God will save Zion and rebuild the cities of Judah, that they may dwell there and possess it.
36 Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
The descendants of His servants will inherit it, and those who love His name will settle in it.
