Psalmi 69
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „lilijas“. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
Zborovođi. Po napjevu “Ljiljani”. Davidov. Spasi me, Bože: vode mi dođoše do grla!
2 Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
U duboko blato zapadoh i nemam kamo nogu staviti; u duboku tonem vodu, pokrivaju me valovi.
3 Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu.
Iznemogoh od vikanja, grlo mi je promuklo, oči mi klonuše Boga mog čekajuć'.
4 Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
Brojniji su od vlasi na glavi mojoj oni koji me mrze nizašto. Tvrđi su od kostiju mojih oni što mi se nepravedno protive: zar mogu vratiti što nisam oteo?
5 Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
Bože, ti znadeš bezumnost moju, moji ti grijesi nisu sakriti.
6 Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
Nek' se ne postide zbog mene koji se u te uzdaju, Gospode, Jahve nad Vojskama! Neka se ne posrame zbog mene koji traže tebe, Bože Izraelov!
7 Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
Jer zbog tebe podnesoh pogrdu, i stid mi pokri lice.
8 Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
Tuđinac postadoh braći i stranac djeci majke svoje.
9 Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
Jer me izjela revnost za Dom tvoj i poruge onih koji se rugaju tebi padoše na me.
10 Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
Dušu sam postom mučio, okrenulo mi se u ruglo.
11 Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
Uzeh kostrijet za haljinu, i postah im igračka.
12 Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
Koji sjede na vratima protiv mene govore, vinopije mi rugalice poju.
13 Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
No tebi se molim, Jahve, u vrijeme milosti, Bože; po velikoj dobroti svojoj ti me usliši po svojoj vjernoj pomoći!
14 Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
Izvuci me iz blata da ne potonem, od onih koji me mrze izbavi me - iz voda dubokih.
15 Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
Nek' me ne pokriju valovi, nek' me ne proguta dubina, nek' bezdan ne zatvori usta nada mnom!
16 Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
Usliši me, Jahve, jer je dobrostiva milost tvoja, po velikom milosrđu pogledaj na me!
17 Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
Ne sakrivaj lica pred slugom svojim; jer sam u stisci, usliši me brzo!
18 Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
Približi se duši mojoj i spasi je; zbog dušmana mojih oslobodi me!
19 Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
Ti mi znadeš porugu, stid i sramotu, pred tvojim su očima svi koji me muče.
20 Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, - un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
Ruganje mi slomilo srce i klonuh; čekao sam da se tko sažali nada mnom, ali ga ne bi; i da me tko utješi, ali ga ne nađoh.
21 Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
U jelo mi žuči umiješaše, u mojoj me žeđi octom napojiše.
22 Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
Nek' im stol bude zamka, a žrtvene gozbe stupica!
23 Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
Nek' im potamne oči da ne vide, nek' im bokovi zasvagda oslabe!
24 Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
Izlij na njih ljutinu, žar tvoga gnjeva nek' ih zahvati!
25 Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
Njihova kuća nek' opusti, u njihovu šatoru nek' nitko ne stanuje!
26 Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
Jer su progonili koga ti pokara, bol povećaše onomu koga ti rani.
27 Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
Na njihovu krivnju krivnju još dodaj, ne opravdali se pred tobom!
28 Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
Nek' budu izbrisani iz knjige živih, među pravednike neka se ne broje!
29 Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
A ja sam jadnik i bolnik - nek' me štiti tvoja pomoć, o Bože!
30 Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
Božje ću ime hvaliti popijevkom, hvalit ću ga zahvalnicom.
31 Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
Bit će to milije Jahvi no bik žrtveni, milije nego junac s papcima i rozima.
32 Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
Gledajte, ubogi, i radujte se, nek' vam oživi srce, svima koji Boga tražite.
33 Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
Jer siromahe Jahve čuje, on ne prezire sužanja svojih.
34 Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
Neka ga hvale nebesa i zemlja, mora i sve što se u njima miče.
35 Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
Jer Bog će spasiti Sion - on će sagradit' gradove Judine - tu će oni stanovat', imati baštinu.
36 Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
Baštinit će ga potomci slugu njegovih; prebivat će u njemu oni što ljube ime Božje.
