< Psalmi 66 >
1 Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
Emite un alegre clamor a Dios, toda la tierra:
2 Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
Haz una canción en honor de su nombre: dale alabanza y gloria.
3 Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
Di a Dios: ¡Cuánto temerán tus obras! debido a tu gran poder, sus enemigos se ven obligados a ponerse bajo sus pies.
4 Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)
Deja que toda la tierra te dé culto y te haga canciones; déjalos hacer canciones a tu nombre. (Selah)
5 Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
Ven y mira las obras de Dios: debe temerse en todo lo que hace a los hijos de los hombres.
6 Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
El mar se convirtió en tierra seca; atravesaron el río a pie; allí tuvimos gozo en él.
7 Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)
Él está gobernando en el poder para siempre; sus ojos están mirando a las naciones: que sus enemigos no tengan fuerzas contra él. (Selah)
8 Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
Dan bendiciones a nuestro Dios, pueblos, la voz de su alabanza sea fuerte;
9 Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
Porque él nos da vida, y no permitió que nuestros pies resbalen.
10 Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
Porque tú, oh Dios, nos has puesto a prueba: probándonos con fuego como la plata.
11 Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
Nos dejas encarcelar; cadenas fueron puestas en nuestras piernas.
12 Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
Dejas que los hombres pasen sobre nuestras cabezas; pasamos por el fuego y el agua; pero nos sacaste a abundancia.
13 Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
Entraré en tu casa con holocaustos, pagaré mi deuda contigo,
14 Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
Guardando la palabra que salió de mis labios, y la cual dijo mi boca, cuando estaba en problemas.
15 Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)
Te daré holocaustos de animales gordos, y humo de ovejas; Haré ofrendas de bueyes y cabras. (Selah)
16 Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
Vengan, escúchenme, todos ustedes hombres temerosos de Dios, para que les aclare lo que él ha hecho por mi alma.
17 Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
Mi voz subió a él, y fui levantado del inframundo.
18 Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
Dije en mi corazón: Jehová no me escuchará:
19 Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
Pero verdaderamente el oído de Dios ha sido abierto; él ha prestado atención a la voz de mi oración.
20 Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.
Alabado sea Dios que no me ha quitado su buena fe y su misericordia.