Psalmi 66
1 Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
伶長にうたはしめたる讃美なり 歌なり 全地よ神にむかひて歓びよばはれ
2 Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
その名の榮光をうたへその頌美をさかえしめよ
3 Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
かみに告まつれ 汝のもろもろの功用はおそるべきかな大なる力によりてなんぢの仇はなんぢに畏れしたがひ
4 Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)
全地はなんぢを拝みてうたひ名をほめうたはんと (セラ)
5 Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
來りて神のみわざをみよ 人の子輩にむかひて作たまふことはおそるべきかな
6 Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
神はうみをかへて乾ける地となしたまへり ひとびと歩行にて河をわたりき その處にてわれらは神をよろこべり
7 Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)
神はその大能をもてとこしへに統治め その目は諸國をみたまふ そむく者みづからを崇むべからず (セラ)
8 Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
もろもろの民よ われらの神をほめまつれ神をほめたたふる聲をきこえしめよ
9 Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
神はわれらの霊魂をながらへしめ われらの足のうごかさるることをゆるしたまはず
10 Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
神よなんぢはわれらを試みて白銀をねるごとくにわれらを錬たまひたればなり
11 Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
汝われらを網にひきいれ われらの腰におもき荷をおき
12 Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
人々をわれらの首のうへに騎こえしめたまひき われらは火のなか水のなかをすぎゆけり されど汝その中よりわれらをひきいたし豊盛なる處にいたらしめたまへり
13 Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
14 Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
われ燔祭をもてなんぢの家にゆかん 迫りくるしみたるときにわが口唇のいひいでわが口ののべし誓をなんぢに償はん
15 Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)
われ肥たるものを燔祭とし牡羊を馨香として汝にささげ牡牛と牡山羊とをそなへまつらん (セラ)
16 Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
神をおそるる人よ みな來りてきけ われ神のわがたましひのために作たまへることをのべん
17 Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
われわが口をもて神によばはり また舌をもてあがむ
18 Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
然るにわが心にしれる不義あらば主はわれにききたまふまじ
19 Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
されどまことに神はききたまへり聖意をわがいのりの聲にとめたまへり
20 Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.
神はほむべきかな わが祈をしりぞけず その憐憫をわれよりとりのぞきたまはざりき
