Psalmi 66
1 Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
Zborovođi. Pjesma. Psalam.
2 Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
Kliči Bogu, zemljo sva, opjevaj slavu imena njegova, podaj mu hvalu dostojnu.
3 Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
Recite Bogu: “Kako su potresna djela tvoja! Zbog velike sile tvoje dušmani ti laskaju.
4 Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)
Sva zemlja nek' ti se klanja i nek' ti pjeva, neka pjeva tvom imenu!”
5 Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
Dođite i gledajte djela Božja: čuda učini među sinovima ljudskim.
6 Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
On pretvori more u zemlju suhu te rijeku pregaziše. Stog' se njemu radujmo!
7 Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)
Dovijeka vlada jakošću svojom, oči mu paze na narode da se ne izdignu ljudi buntovni.
8 Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
Blagoslivljajte, narodi, Boga našega, razglašujte hvalu njegovu!
9 Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
Našoj je duši darovao život i ne dade da nam posrne noga.
10 Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
Iskušavao si nas teško, Bože, iskušavao ognjem kao srebro.
11 Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
Pustio si da u zamku padnemo, stisnuo lancima bokove naše.
12 Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
Pustio si da nam zajašu za vrat: prošli smo kroz oganj i vodu, onda si pustio da odahnemo.
13 Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
S paljenicama ću u Dom tvoj ući, zavjete ispuniti pred tobom
14 Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
što ih obećaše usne moje, što ih usta moja u tjeskobi obrekoše.
15 Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)
Prinijet ću ti paljenice s kadom ovnova, žrtvovati volove i jarad.
16 Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
Dođite, počujte, koji se Boga bojite, pripovjedit ću što učini duši mojoj!
17 Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
Na svoja sam usta njega zvao, jezikom ga hvalio.
18 Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
Da sam u srcu na zlo mislio, ne bi uslišio Gospod.
19 Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
No Bog me uslišio: obazro se na glas molitve moje.
20 Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.
Blagoslovljen Bog koji mi molitvu ne odbi, naklonosti ne odvrati od mene!
