Psalmi 65

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Dievs, klusībā iekš Ciānas Tu topi slavēts, un solījumi Tev top maksāti.

Per il Capo de’ musici. Salmo di Davide. Canto. A te, o Dio, nel raccoglimento, sale la lode in Sion, a te l’omaggio dei voti che si compiono.

2 Tu paklausi lūgšanas, visa miesa nāk pie Tevis.

O tu ch’esaudisci la preghiera, ogni carne verrà a te.

3 Noziegumi mūs ir pārvarējuši, - mūsu pārkāpumus, tos Tu salīdzini!

Le iniquità mi hanno sopraffatto, ma tu farai l’espiazione delle nostre trasgressioni.

4 Svētīgs tas, ko Tu izredzi, un kam Tu vaļu dod pie Tevis nākt un dzīvot Tavos pagalmos; mēs tapsim paēdināti no Tava nama labuma Tavā svētā dzīvoklī.

Beato colui che tu eleggi e fai accostare a te perché abiti ne’ tuoi cortili! Noi sarem saziati de’ beni della tua casa, della santità del tuo tempio.

5 Paklausi mūs pēc tās taisnības, kas brīnišķas lietas dara, ak Dievs, mūsu Pestītājs, Tu patvērums visām zemes robežām, un tiem, kas tālu pie jūras dzīvo.

In modi tremendi tu ci rispondi, nella tua giustizia, o Dio della nostra salvezza, confidanza di tutte le estremità della terra e dei mari lontani.

6 Tu stiprini kalnus ar Savu spēku, Tu apjozies ar varu,

Egli con la sua potenza rende stabili i monti; egli è cinto di forza.

7 Tu klusini jūras kaukšanu, viņas viļņu kaukšanu un ļaužu troksni,

Egli acqueta il rumore de’ mari, il rumore de’ loro flutti, e il tumulto de’ popoli.

8 Ka tie, kas dzīvo tanīs robežās, bīstas no Tavām zīmēm. Tu iepriecini visu, kas kust, vakarā un rītā.

Perciò quelli che abitano alle estremità della terra temono alla vista de’ tuoi prodigi; tu fai giubilare i luoghi ond’escono la mattina e la sera.

9 Tu piemeklē zemi un to dzirdini un to dari ļoti bagātu. Dieva upīte ir ūdens pilna. Tu liec viņu labībai labi izdoties, jo tā Tu zemi apkopi.

Tu visiti la terra e l’adacqui, tu l’arricchisci grandemente. I ruscelli di Dio son pieni d’acqua; tu prepari agli uomini il grano, quando prepari così la terra;

10 Tu slacini viņas vagas, un liec lietum līt uz viņas arumiem; Tu tos dari mīkstus caur lāsēm, Tu svētī viņas asnus.

tu adacqui largamente i suoi solchi, ne pareggi le zolle, l’ammollisci con le piogge, ne benedici i germogli.

11 Tu pušķo gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no taukumiem.

Tu coroni de’ tuoi beni l’annata, e dove passa il tuo carro stilla il grasso.

12 Tuksneša ganības pil un pakalni ar prieku ir apjozti.

Esso stilla sui pascoli del deserto, e i colli son cinti di gioia.

13 Lauki ir apģērbti ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ar labību apklātas, ka gavilē un dzied.

I pascoli si riveston di greggi, e le valli si copron di frumento; dan voci di allegrezza e cantano.