Psalmi 65

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Dievs, klusībā iekš Ciānas Tu topi slavēts, un solījumi Tev top maksāti.

Dem Vorsänger. Ein Psalm Davids; ein Lied. Du bist es, o Gott, dem Lobgesang gebührt zu Zion, und dem man Gelübde bezahlen soll!

2 Tu paklausi lūgšanas, visa miesa nāk pie Tevis.

Du erhörst Gebet, darum kommt alles Fleisch zu dir!

3 Noziegumi mūs ir pārvarējuši, - mūsu pārkāpumus, tos Tu salīdzini!

Die Summe der Missetaten ist mir zu schwer geworden; du sühnst unsre Übertretungen.

4 Svētīgs tas, ko Tu izredzi, un kam Tu vaļu dod pie Tevis nākt un dzīvot Tavos pagalmos; mēs tapsim paēdināti no Tava nama labuma Tavā svētā dzīvoklī.

Wohl dem, den du erwählst und zu dir nahen lässest, daß er wohne in deinen Vorhöfen! Laß uns satt werden von den Gütern deines Hauses, deines heiligen Tempels!

5 Paklausi mūs pēc tās taisnības, kas brīnišķas lietas dara, ak Dievs, mūsu Pestītājs, Tu patvērums visām zemes robežām, un tiem, kas tālu pie jūras dzīvo.

Du antwortest uns wunderbar in Gerechtigkeit, du Gott unsres Heils, du Zuversicht aller Enden der Erde und der fernsten Meere;

6 Tu stiprini kalnus ar Savu spēku, Tu apjozies ar varu,

der die Berge gründet in seiner Kraft, der mit Macht umgürtet ist;

7 Tu klusini jūras kaukšanu, viņas viļņu kaukšanu un ļaužu troksni,

welcher stillt das Brausen des Meeres, das Brausen seiner Wellen und das Toben der Völker,

8 Ka tie, kas dzīvo tanīs robežās, bīstas no Tavām zīmēm. Tu iepriecini visu, kas kust, vakarā un rītā.

daß die, welche an den Enden wohnen, vor deinen Zeichen sich fürchten; die äußersten Länder gegen Morgen und Abend machst du jubeln.

9 Tu piemeklē zemi un to dzirdini un to dari ļoti bagātu. Dieva upīte ir ūdens pilna. Tu liec viņu labībai labi izdoties, jo tā Tu zemi apkopi.

Du suchst das Land heim und wässerst es und machst es sehr reich; Gottes Brunnen hat Wassers die Fülle. Du bereitest ihr Korn, denn also bereitest du [das Land] zu;

10 Tu slacini viņas vagas, un liec lietum līt uz viņas arumiem; Tu tos dari mīkstus caur lāsēm, Tu svētī viņas asnus.

du tränkst seine Furchen, feuchtest seine Schollen; mit Regenschauern machst du es weich und segnest sein Gewächs.

11 Tu pušķo gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no taukumiem.

Du krönst das Jahr mit deinem Gut, und deine Fußstapfen triefen von Fett.

12 Tuksneša ganības pil un pakalni ar prieku ir apjozti.

Es triefen die Oasen der Wüste, und mit Jubel gürten sich die Hügel.

13 Lauki ir apģērbti ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ar labību apklātas, ka gavilē un dzied.

Wie sich die Weiden mit Schafen kleiden, so bedecken sich die Täler mit Korn, daß man jauchzt und singt.