Psalmi 65

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Dievs, klusībā iekš Ciānas Tu topi slavēts, un solījumi Tev top maksāti.

Dem Sangmeister, ein Psalm Davids. Ein Lied.

2 Tu paklausi lūgšanas, visa miesa nāk pie Tevis.

Dir gebührt, Elohim, in Zion ein Lobgesang, / Dir soll man Gelübde bezahlen.

3 Noziegumi mūs ir pārvarējuši, - mūsu pārkāpumus, tos Tu salīdzini!

Du erhörest Gebete; / Drum kommen alle Menschen zu dir.

4 Svētīgs tas, ko Tu izredzi, un kam Tu vaļu dod pie Tevis nākt un dzīvot Tavos pagalmos; mēs tapsim paēdināti no Tava nama labuma Tavā svētā dzīvoklī.

Sind meine Sünden mir unerträglich — / Du wirst unsre Frevel vergeben.

5 Paklausi mūs pēc tās taisnības, kas brīnišķas lietas dara, ak Dievs, mūsu Pestītājs, Tu patvērums visām zemes robežām, un tiem, kas tālu pie jūras dzīvo.

Heil dem, den du erwählst und nahen lässest, / Daß er weile in deinen Höfen! / Laß uns deines Hauses Segen genießen, / Deines heiligen Tempels Segen!

6 Tu stiprini kalnus ar Savu spēku, Tu apjozies ar varu,

In Huld erhörst du uns furchtbar, Gott unsers Heils. / Dir vertraun alle Enden der Erde und fernen Meere.

7 Tu klusini jūras kaukšanu, viņas viļņu kaukšanu un ļaužu troksni,

Er festigt die Berge durch seine Kraft, / Er ist umgürtet mit Stärke.

8 Ka tie, kas dzīvo tanīs robežās, bīstas no Tavām zīmēm. Tu iepriecini visu, kas kust, vakarā un rītā.

Er stillet das Brausen des Meeres, seiner Wellen Gedröhn / Und das Tosen der Völker.

9 Tu piemeklē zemi un to dzirdini un to dari ļoti bagātu. Dieva upīte ir ūdens pilna. Tu liec viņu labībai labi izdoties, jo tā Tu zemi apkopi.

Drum zittern die fernsten Erdbewohner vor deinen Zeichen. / Ost und West erfüllst du mit Jubel.

10 Tu slacini viņas vagas, un liec lietum līt uz viņas arumiem; Tu tos dari mīkstus caur lāsēm, Tu svētī viņas asnus.

Du hast des Landes gedacht, ihm Fülle verliehn, / Es mit Reichtum begabt. / Der Bach Elohims war mit Wasser gefüllt. / Du hast den Menschen Getreide geschenkt, / Hast das Land so fruchtbar gemacht.

11 Tu pušķo gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no taukumiem.

Des Erdreichs Furchen hast du getränkt, seine Schollen erweicht, / Es durch Regen gelockert / Und sein Gewächs gesegnet.

12 Tuksneša ganības pil un pakalni ar prieku ir apjozti.

Du hast das Jahr deiner Güte gekrönt, / Und deine Geleise triefen von Fett.

13 Lauki ir apģērbti ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ar labību apklātas, ka gavilē un dzied.

Es triefen die Auen der Steppe, / Mit Jubel die Hügel sich gürten. Es sind die Fluren mit Herden bedeckt, / Die Täler mit Korn gehüllt — / Alles jauchzet und singt!