< Psalmi 65 >
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Dievs, klusībā iekš Ciānas Tu topi slavēts, un solījumi Tev top maksāti.
To the Chief Musician. A Melody of David—a song. Thine, are silence [and] praise, O God, in Zion, —And, to thee, shall be paid the vow.
2 Tu paklausi lūgšanas, visa miesa nāk pie Tevis.
Thou hearer of prayer! Unto thee, shall all flesh come.
3 Noziegumi mūs ir pārvarējuši, - mūsu pārkāpumus, tos Tu salīdzini!
Iniquitous things, have been too strong for me, As for our transgressions, wilt, thou, by propitiation remove them.
4 Svētīgs tas, ko Tu izredzi, un kam Tu vaļu dod pie Tevis nākt un dzīvot Tavos pagalmos; mēs tapsim paēdināti no Tava nama labuma Tavā svētā dzīvoklī.
How happy the man thou shalt choose and bring near! He shall abide in thy courts, —We shall be satisfied with, The blessing of thy house, The holiness of thy temple.
5 Paklausi mūs pēc tās taisnības, kas brīnišķas lietas dara, ak Dievs, mūsu Pestītājs, Tu patvērums visām zemes robežām, un tiem, kas tālu pie jūras dzīvo.
By things reverend in righteousness, wilt thou answer us, O God of our salvation, The confidence of all the ends of the earth, And of the sea far away;
6 Tu stiprini kalnus ar Savu spēku, Tu apjozies ar varu,
Who setteth fast the mountains by his strength, Being girded with might;
7 Tu klusini jūras kaukšanu, viņas viļņu kaukšanu un ļaužu troksni,
Who stilleth, The noise of the seas, The noise of their rolling waves, and The tumult of races of men?
8 Ka tie, kas dzīvo tanīs robežās, bīstas no Tavām zīmēm. Tu iepriecini visu, kas kust, vakarā un rītā.
Yea the dwellers in the uttermost parts have feared at thy tokens, The goings forth of morning and evening, thou causest to shout for joy.
9 Tu piemeklē zemi un to dzirdini un to dari ļoti bagātu. Dieva upīte ir ūdens pilna. Tu liec viņu labībai labi izdoties, jo tā Tu zemi apkopi.
Thou hast visited the earth, and made it abound, Abundantly, dost thou enrich it—The channel of God, is full of waters, Thou preparest their corn, Yea, thus, dost thou prepare it:
10 Tu slacini viņas vagas, un liec lietum līt uz viņas arumiem; Tu tos dari mīkstus caur lāsēm, Tu svētī viņas asnus.
The ridges thereof, drenching, Settling the furrows thereof, With myriad drops, dost thou soften it, The sprouting thereof, doth thou bless.
11 Tu pušķo gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no taukumiem.
Thou hast set a crown upon thy year of bounty, And, thy tracks, drop fatness;
12 Tuksneša ganības pil un pakalni ar prieku ir apjozti.
Fruitful are the pastures of the wilderness, And, with exultation, the hills do gird themselves.
13 Lauki ir apģērbti ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ar labību apklātas, ka gavilē un dzied.
Clothed are the pastures with flocks, The valleys also, cover themselves with corn, They shout for joy, yea they sing.