Psalmi 64
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausi, ak Dievs, manu balsi, kad es žēlojos; pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām.
Nkunga Davidi kuidi pfumu minyimbidi. Wungwa, a Nzambi, bu ndilembo wakikisa maniongo mama keba luzingu luama va ntuala mbeni yoyi ndieti mona tsisi!
2 Apslēp mani no ļaunu ļaužu padomiem, no ļaundarītāju trakošanas.
Wutsueka mu zikhanu zintotukilanga mu lukutukunu lu nsueki lu batu bambimbi ayi mu lukutukunu lu nkangu wu batu bamvanganga mambimbi; bobo badi bulawu.
3 Tie savas mēles trin kā zobenu, un uzvelk savas bultas, savus rūgtos vārdus,
Balembo bengula ludimi luawu banga sabala; bantotulanga mambu mawu banga madionga meti vonda.
4 Šaut slepeni nenoziedzīgam; tie šauj viņam piepeši un nebīstas.
Beti lozila bu badi mu bibuangu bisuama mutu kambulu zaba diambu Beti kunlozila mu kinzimbukila, mu kambu mona tsisi.
5 Tie iedrošinājās paši ļaunā padomā, tie runā, slepeni likt valgus, un saka: kas to redzēs?
Beti kukikindisa mu zikhanu zimbimbi; beti tubana mu diambu di batamba mintambu miawu, Beti kamba: “A nani wela mimona e?”
6 Tie domā uz visādu blēdību, tiem gatavs ir viņu gudrais padoms, prātu un sirdi nevienam nevar izdibināt.
Beti yindula mambu makambulu masonga ayi beti tuba: “Tukubikidi lukanu lu fuana.” Bukiedika, mayindu ma tsi ntima ayi ntima wu mutu thipula bidi.
7 Bet Dievs ar bultu tos šaus piepeši, ka tiem gan sāpēs.
Vayi Nzambi wela kuba lozila madionga mandi mu kinzimbukila bela.
8 Caur savu pašu mēli tie taps apgāzti; ikkurš, kas uz tiem skatās, bēgs.
Wela balula ludimi luawu veka mu diambu diawu ayi kuba nata ku mbivusu babo bela kuba mona bela nikuna ntu.
9 Un visi cilvēki bīsies un sacīs: to Dievs ir darījis, un sapratīs, ka tas ir Viņa darbs.
Batu boso bela mona tsisi, bela yamikisa mavanga ma Nzambi; ayi bela sudika momo kavanga.
10 Tas taisnais priecāsies iekš Tā Kunga, un paļausies uz Viņu, un visi sirdsskaidrie teiktin teiksies.
Bika mutu wusonga kamona khini mu Yave ayi katombila suamunu mu niandi ayi babo badi mintima mi lulama banzitisa.
